Beča
| Beča | |||
| Bečas rātsnams (1569–1580, manierisms) | |||
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Vojevodiste | Mazpolijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Gorlices apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | ap 1257 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 17,8 km² | ||
| Augstums vjl | 253 m | ||
| Iedzīvotāji (2006) | |||
| - Kopā | 4 585 | ||
| - blīvums | 257,6/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: http://www.biecz.pl/ | |||
Beča (poļu: Biecz) ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē Jaslo-Sanokas ieleju reģionā. Bagātās vēstures dēļ dēvēta par "mazo Krakovu" vai "Karpatu pērli". 16. gadsimtā Beča bija viena no lielākajām Polijas pilsētām. Mūsdienās - tūrisma centrs. Daļēji saglabājušies pilsētas aizsardzības mūri.
Novietota pie ceļa, kas ved pāri Karpatiem, Beča attīstījās kā tirdzniecības centrs. Sevišķi svarīga pilsētai bija tirdzniecība ar Ungārijas vīnu. Bēčā bija arī dzelzs, vara, svina, sāls un vilnas tirdzniecības centrs. 1288. gadā Bēčas pili Mazovijas Konrāds parakstīja līgumu, kas atļāva Polijas teritorijā apmesties Teitoņu ordenim. Bēča no 1311. līdz 1312. gadam bija Vladislava I Elkonīša rezidences pilsēta. Bēča uzplauka līdz ar Jagaiļu dinastijas nākšanu pie varas. No 17. gadsimta tomēr novērojama pilsētas panīkšana. Pēc Polijas dalīšanām Beča iekļāvās Austrijas sastāvā. 19. gadsimta sākumā Bečas apkārtnē attīstījās naftas ieguve. Pēc Pirmā pasaules kara Beča iekļāvās jaunajā Polijas valstī.