Bebrukārkliņš
Vikipēdijas raksts
| Bebrukārkliņš Solanum dulcamara L. |
||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Bebrukārkliņš (Solanum dulcamara) |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Bebrukārkliņš (latīņu: Solanum dulcamara) ir 0,3—1,5 m garš nakteņu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu, zarainu stumbru, kas pie pamata pārkoksnējas. Lapas pamīšus, ar kātu, lapas plātne vesela vai plūksnaini dalīta. Tās augšējā daļa lielāka, malējās mazākas, pa 1 vai 2 katrā pusē. Ziedi violeti, sakopoti pa 6 - 25 rituļos. Zied no maija līdz septembrim. Auglis sarkana, sulīga olveida oga.
Augs izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug mitrās vietās mežos, grāvjos, pie ūdenstilpnēm.
- Ārstniecības augs. Lieto ādas slimību, ādas ekzēmu, iekaisumu, bronhiālās astmas, saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Homeopātijā drogu lieto gripas, klepus, nātrenes un reimatisma ārstēšanai[1].
- Indīgs augs. Satur solanīnu.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"