Beirda tapīrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Beirda tapīrs
Tapirus bairdii (Gill, 1865)
Tapirus bairdii
Tapirus bairdii
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Tapīri (Tapiridae)
Suga Beirda tapīrs (Tapirus bairdii)
Izplatība
Distribution map Tapirus bairdii.png

Teritorijas, ko apdzīvo Beirda tapīrs

Beirda tapīrs (Tapirus bairdii) ir tapīru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapīru sugām. Tapīrs ir noaukts Beirda vārdā par godu Amerikas dabas pētniekam Spenseram Fulertonam Beirdam (Spencer Fullerton Baird), kurš 1843. gadā devās uz Meksiku, lai pētītu Centrālamerikas dzīvniekus.

Beirda tapīrs ir sastopams Centrālamerikas džungļos; Meksikā, Belizē, Gvatemalā, Hondurasā, Kostarikā, Nikaragvā, Panamā, Kolumbijā un Ekvadorā[1]. Beirda tapīrus var satikt līdz pat 3350 m virs jūras līmeņa.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Belize19.jpg

Beirda tapīrs ir tumši brūnā vai pelēkbrūnā krāsā, ar smilšu krāsas purnu un pakakli, tam uz katra vaiga ir tumšs laukumiņš, kā arī tādi ir zem acīm. Beirda tapīrs ir lielākais no Amerikas tapīriem, kā arī lielākais zīdītājs, kas dzīvo savvaļā Meksikā un citur Dienvidamerikā. Beirda tapīra ķermeņa garums ir apmēram 2 m, augstums skaustā tam ir 1,20 m, svars 240 - 400 kg. Kā visiem tapīriem tam ir īsas un resnas astes, un lokani snuķi. Priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām 3 pirksti[2].

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītei grūsnības periods ilgst 400 dienas, parasti piedzimst viens mazulis (dvīņi piedzimst ļoti reti). Kā visiem tapīru mazuļiem tam ir sarkanbrūns apspalvojums ar baltiem lāsumiem un svītrām, kas lieliski maskē mazo tapīru meža gaismēnu spēlē. Lēnām apspalvojums mainās un kļūst tāds pats kā pieaugušajiem tapīriem.

Pirmo nedēļu pēc piedzimšanas mātes mazuli paslēpj meža biezoknī, kamēr pati dodas ganībās. Māte atgriežas ik pa laikam, lai pabarotu mazuli ar pienu. Pēc nedēļas mazulis sāk mātei visur sekot. Trīs nedēļu vecumā mazais tapīrs var jau peldēt. Māte pārtrauc mazuli zīdīt pēc viena gada. Dzimumbriedumu tapīrs sasniedz apmēram 1,5 - 2 gadu vecumā. Beirda tapīrs var nodzīvot vairāk kā 30 gadus.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beirda tapīrs var būt aktīvs jebkurā diennakts laikā, bet pamatā tas ir nakts dzīvnieks. Beirda tapīri barojas ar koku un krūmu lapām, jaunajiem dzinumiem un nokritušiem augļiem. Zem biezā pameža zariem tapīrs izveido zig-zag veida takas, kuras tas diendienā pārstaigā. Tapīrs vienmēr cenšas uzturēties ūdens tuvumā, labprāt peldoties un nirstot, īpaši karstās dienās tapīrs stundām uzturas ūdenī, tikai galvu turot laukā. Tapīri ļoti labi spēj rāpties pa stāvām upju krastu kraujām un spēj nepieciešamības gadījumā ātri skriet.

Lai arī tapīri ir vientuļnieki, tomēr ne tikai mazie tapīri, bet arī jaunuļi turas kopā ar māti. Tapīri savā starpā sazinās ar spalgiem svilpieniem un spiedzieniem.

Beirda tapīru ienaidnieki ir jaguāri un pumas. Tapīram uz muguras, kakla un krustiem ir ļoti bieza āda, kas to sargā no plēsējiem[3]. Ja Beirda tapīru izbiedē, tas meklē glābiņu ūdenī[4].

Tomēr galvenais Beirda tapīra ienaidnieks ir cilvēks, kas to gan medī, gan izcērt mežus, kuros dzīvo tapīri. Meksikā, Belizē, Gvatemalā, Kostarikā un Panamā Beirda tapīru ir aizliegts medīt ar likumu, bet tos joprojām turpina medīt malu mednieki. Kā arī aizliegums medīt neiespaido mežu izciršanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]