Centrālamerikas tapirs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Beirda tapīrs)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Centrālamerikas tapirs
Tapirus bairdii (Gill, 1865)
Centrālamerikas tapirs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Tapiri (Tapiridae)
Ģints Tapiri (Tapirus)
Suga Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii)
Izplatība
Distribution map Tapirus bairdii.png

Teritorijas, ko apdzīvo Centrālamerikas tapirs

Centrālamerikas tapirs[1] (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām. Tapira zinātniskais noaukums bairdii dots par godu Amerikas dabas pētniekam Spenseram Fulertonam Beirdam (Spencer Fullerton Baird), kurš 1843. gadā devās uz Meksiku, lai pētītu Centrālamerikas dzīvniekus.

Centrālamerikas tapirs ir sastopams Centrālamerikas džungļos; Meksikā, Belizē, Gvatemalā, Hondurasā, Kostarikā, Nikaragvā, Panamā, Kolumbijā un Ekvadorā[2]. Centrālamerikas tapirus var satikt līdz pat 3350 m virs jūras līmeņa.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrālamerikas tapirs ir lielākais no visiem tapiriem

Centrālamerikas tapirs ir tumši brūnā vai pelēkbrūnā krāsā, ar smilšu krāsas purnu un pakakli, tam uz katra vaiga ir tumšs laukumiņš, kā arī tādi ir zem acīm. Centrālamerikas tapirs ir lielākais no Amerikas tapiriem, kā arī lielākais zīdītājs, kas dzīvo savvaļā Meksikā un citur Dienvidamerikā. Centrālamerikas tapira ķermeņa garums ir apmēram 2 m, augstums skaustā tam ir 1,20 m, svars 240 - 400 kg. Kā visiem tapiriem tam ir īsas un resnas astes, un lokani snuķi. Priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām 3 pirksti[3].

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītei grūsnības periods ilgst 400 dienas, parasti piedzimst viens mazulis (dvīņi piedzimst ļoti reti). Kā visiem tapiru mazuļiem tam ir sarkanbrūns apspalvojums ar baltiem lāsumiem un svītrām, kas lieliski maskē mazo tapiru meža gaismēnu spēlē. Lēnām apspalvojums mainās un kļūst tāds pats kā pieaugušajiem tapiriem. Pirmo nedēļu pēc piedzimšanas mātes mazuli paslēpj meža biezoknī, kamēr pati dodas ganībās. Māte atgriežas ik pa laikam, lai pabarotu mazuli ar pienu. Pēc nedēļas mazulis sāk mātei visur sekot. Trīs nedēļu vecumā mazais tapirs var jau peldēt. Māte pārtrauc mazuli zīdīt pēc viena gada. Dzimumbriedumu tapirs sasniedz apmēram 1,5 - 2 gadu vecumā. Centrālamerikas tapirs var nodzīvot vairāk kā 30 gadus.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrālamerikas tapirs var būt aktīvs jebkurā diennakts laikā, bet pamatā tas ir nakts dzīvnieks. Centrālamerikas tapiri barojas ar koku un krūmu lapām, jaunajiem dzinumiem un nokritušiem augļiem. Zem biezā pameža zariem tapirs izveido zig-zag veida takas, kuras tas diendienā pārstaigā. Tapirs vienmēr cenšas uzturēties ūdens tuvumā, labprāt peldoties un nirstot, īpaši karstās dienās tapirs stundām uzturas ūdenī, tikai galvu turot laukā. Tapiri ļoti labi spēj rāpties pa stāvām upju krastu kraujām un spēj nepieciešamības gadījumā ātri skriet. Lai arī tapiri ir vientuļnieki, tomēr ne tikai mazie tapiri, bet arī jaunuļi turas kopā ar māti. Tapiri savā starpā sazinās ar spalgiem svilpieniem un spiedzieniem.

Centrālamerikas tapiru ienaidnieki ir jaguāri un pumas. Tapiram uz muguras, kakla un krustiem ir ļoti bieza āda, kas to sargā no plēsējiem[4]. Ja Centrālamerikas tapiru izbiedē, tas meklē glābiņu ūdenī[5]. Tomēr galvenais Centrālamerikas tapira ienaidnieks ir cilvēks, kas to gan medī, gan izcērt mežus, kuros dzīvo tapiri. Meksikā, Belizā, Gvatemalā, Kostarikā un Panamā Centrālamerikas tapiru ir aizliegts medīt ar likumu, bet tos joprojām turpina medīt malu mednieki, kā arī aizliegums medīt neiespaido intensīvo mežu izciršanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]