Beku dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Beku dzimta
Parastā bērzubeka (Leccinum scabrum)
Parastā bērzubeka (Leccinum scabrum)
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Beku dzimta (Boletaceae)

Beku dzimta (Boletaceae) ir himenijsēņu klases sēņu dzimta. To raksturo stobrveida himenofors. Dzimta ir plaši izplatīta (arī Latvijā), un tajā ir daudzas vērtīgas ēdamo sēņu sugas.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bekām ir gaļaini, vidēja līdz liela izmēra cepurīšveida augļķermeņi (2-20cm diametrā). Cepurīte parasti izliekta no puslodes līdz spilvenveida formai, reizēm var atvērties līdz plakanai. Cepurītes miziņa parasti iekrāsota dažādu toņu brūnā krāsā, gļotaina (dažām sugām tikai mitrā laikā). Mīkstums gaļīgs, balts vai gaiši krāsots, dažām sugām griezuma vieta maina krāsu uz sarkanu vai zilu. Dažām beku sugām ir rūgta vai asa garša (žutsbeka vai piparu beka). Kātiņš stingrs, diezgan masīvs, reizēm paresnināts ar gludu vai tīklveida virsmu, atsevišķos gadījumos var būt klāts ar sīkām zvīņām. Himenofors ir stobrveida. Stobriņu slānis viegli atdalāms no cepurītes mīkstuma. Stobriņu slānī veidojas sporas. Tās ir eliptiskas, gludas, visbiežāk iekrāsotas dzeltenā līdz tumši brūnā krāsā. Stobriņu atverēm ir atšķirīga forma, krāsa un lielums. Dažām beku sugām ir vispārējais vai daļējais plīvurs.

Praktiskā nozīme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā beku daļa ir ēdamās sēnes, daudzas sugas ir vērtīgas sēnes un iecienītas sēņotāju vidū. Dažās valstīs tās tiek ievāktas pārtikas rūpniecībai. Starp bekām ir arī neēdamas un indīgas sēnes. Īpaši indīga ir velna beka. Kaut arī bekas nav piemērotas rūpnieciskai kultivēšanai, tomēr tās var audzēt piemājas saimniecībās. To raža var sasniegt līdz 260 kg uz hektāru.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beku dzimta iekļauj sevī ap 40 ģintīm ar vimaz 415 sugām. Lielākā ir beku ģints (Boletus) ar apmēram 200 sugām. Latvijā ir konstatētas 5 ģintis. Sviestbeku ģints, kas kādreiz skaitījā beku dzimā, tagad ir iedalīta atsevišķā sviestbeku dzimtā.

  • dzimta: Bekas (Boletaceae)
  • ģints: Afroboletus
  • ģints: Aureoboletus
  • ģints: Austroboletus
  • ģints: Boletellus
  • ģints: Boletochaete
  • ģints: Bekas (Boletus)
  • ģints: Bothia
  • ģints: Buchwaldoboletus
  • ģints: Rubīnbekas (Chalciporus)
  • ģints: Chamonixia
  • ģints: Fistulinella
  • ģints: Gastroboletus
  • ģints: Gastroleccinum
  • ģints: Heimioporus
  • ģints: Heliogaster
  • ģints: Leccinellum
  • ģints: Lācīši (Leccinum)
  • ģints: Mycoamaranthus
  • ģints: Octaviania
  • ģints: Paxillogaster
  • ģints: Phylloboletellus
  • ģints: Phyllobolites
  • ģints: Phylloporus
  • ģints: Pseudoboletus
  • ģints: Pulveroboletus
  • ģints: Retiboletus
  • ģints: Rhodactina
  • ģints: Royoungia
  • ģints: Setogyroporus
  • ģints: Singeromyces
  • ģints: Sinoboletus
  • ģints: Spongiforma
  • ģints: Strobilomyces
  • ģints: Tubosaeta
  • ģints: Žultsbekas (Tylopilus)
  • ģints: Veloporphyrellus
  • ģints: Wakefieldia
  • ģints: Xanthoconium
  • ģints: Samtbekas (Xerocomus)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]