Belenija salas
| Belenija salas Balleny Islands |
|
|---|---|
 Belenija salu satelītattēls |
|
| Ģeogrāfija | |
 Belenija salas
|
|
| Izvietojums | Dienvidu okeāns |
| Salu skaits | 6 |
| Galvenās salas | Janga sala, Bakla sala, Stērdža sala |
| Platība | 782 km² |
| Garums | 144 km |
| Augstākais kalns | Brauna smaile 1524 m |
| Administrācija | |
 Jaunzēlande |
|
| Pretenzija | Rosa Teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Belenija salas (angļu: Balleny Islands) ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Dienvidu okeānā ap 300 km no Antarktīdas krasta. Arhipelāgs stiepjas ap 140 km garumā ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā. Arhipelāgu šķērso dienvidu polārais loks un 95% tā virsmas klāj ledāji.[1]
Arhipelāgs sastāv no trim galvenajām salā (Janga sala, Bakla sala, Stērdža sala) un vairākām mazām saliņām un klintīm. Salām ir vulkāniska izcelsme un to augstākās virsotnes ir aktīvi vulkāni. Stērdža salas (un visa arhipelāga) augstākās virsotnes Brauna smailes pēdējās aktivitātes novērotas 2001. gada jūnijā.
Arhipelāgu 1939. gadā atklāja brita Džona Belenija ekspedīcija un nosauca to ekspedīcijas vadītāja vārdā. Ekspedīcijas otra kuģa kapteinis Tomass Frīmens bija pirmais, kas 1839. gada 9. februārī salās izkāpa krastā un tā bija pirmā izkāpšana uz cietzemes aiz dienvidu polārā loka.[2]
