Belgrada

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Belgrada
Београд
—  pilsēta  —
Skats uz Belgradu no putna lidojuma
Skats uz Belgradu no putna lidojuma
Flag of Belgrada
Karogs
Belgrada
Ģerbonis
Belgrada
Red pog.png
Belgrada
Koordinātas: 44°49′14″N 20°27′44″E / 44.82056°N 20.46222°E / 44.82056; 20.46222Koordinātas: 44°49′14″N 20°27′44″E / 44.82056°N 20.46222°E / 44.82056; 20.46222
Valsts Valsts karogs: Serbija Serbija
Apgabals Belgradas pilsēta
Dibināta 269. gadā p.m.ē
Pilsētas tiesības 150. gadā
Platība
 - pilsēta 3 222,68 km²
 - Pilsēta 359,96 km²
Augstums vjl [1] 117 m
Iedzīvotāji (2007)[2]
 - pilsēta 1 756 534
 - blīvums 488,42/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta numurs 11000
Tālruņu kods (+381) 11
Mājaslapa: www.beograd.rs

Belgrada (serbu: Београд) ir Serbijas galvaspilsēta. Pilsēta atrodas ziemeļos pie Savas ietekas Donavā. Belgrada ir valsts galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. 2007. gadā tajā dzīvoja 1 756 534 iedzīvotāji. Belgrada ir ceturtā lielākā pilsēta Dienvidaustrumeiropā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

279. gadā p.m.ē. romieši ieņem skordisku (Scordisci) cilts cietoksni un nodibina Singidunas (Singidunum) pilsētu.

441. gadā to noposta huņņi, pēc 450. gada to ieņem sarmati, bet ap 470. gadu - ostgoti, 488. gadā - gepīdi, bet 504. gadā - atkal goti. Kopš mūsu ēras sākuma Belgradai ir uzbrukts 54 reizes - vidēji reizi 37 gados.

510. gadā Singiduna nokļūst Bizantijas pakļautībā. 584. gadā to noposta avāri. Ap 630. gadu Balkānos parādās slāvi, un 878. gadā Singiduma tiek nosaukta par Belgradu (Beligrad) un tā nokļūst Bulgārijas sastāvā un aptuveni 400 gadus kļūst par tās robežcietoksni, kurš nonāk drīz Bizantijas, drīz Ungārijas pakļautībā.

Pirmais Serbijas karalis, kurš iegūst Belgradu, ir Stefans Dragutins 1284. gadā kā dāvanu no Ungārijas karaļa. 1403. gadā Stefans Lazarevičs padara Belgradu par Serbijas galvaspilsētu, tomēr 1427. gadā Belgrada atkal nokļūst Ungārijas sastāvā.

1456. gadā turki Mehmeda II vadībā aplenc Belgradu, bet ungāru spēki Jānoša Hunjadi vadībā iztur aplenkumu.

1521. gadā turki pilsētu tomēr ieņem un līdz pat 1878. gadam pilsēta ir Turcijas sastāvā. Šajos gadsimtos pilsētu trīsreiz (1688.—1690., 1717.—1739., 1789.—1791.) okupē austrieši, 1806.—1813. tā ir sacēlušos serbu rokās.

1878. gadā Serbija kļūst pilnīgi neatkarīga, un 1882. gadā nodibinās Serbijas karaliste ar galvaspilsētu Belgradu. Tomēr Serbija ir izteikti agrāra valsts, vēl 1900. gadā Belgradā ir tikai 69 000 iedzīvotāju.

1. pasaules kara laikā Belgradu okupēja austriešu un vācu karaspēks, bet pēc kara Belgrada kļuva par Dienvidslāvijas galvaspilsētu.

2. pasaules kara laikā 1941. gada 6. aprīlī Belgradu smagi bombardēja vācu aviācija, un Dienvidslāvijā iebruka vācu, itāļu, ungāru un bulgāru karaspēks. Pilsēta bija vācu okupācijā līdz 1944. gada 20. oktobrim, kad to ieņēma Tito partizāni un Padomju armija. Pēckara laikā pilsēta strauji auga.

1972. gada martā Belgradā bija baku epidēmijas uzliesmojums - pēdējais Eiropā.

1991. gada 9. martā Belgradas ielās notika demonstrācijas pret Slobodanu Miloševiču, tās tika apspiestas ar karaspēku. Divi cilvēki tika nogalināti. Viens no tiem bija vidusskolnieks Branivoje Milinovičs, kurš tiek uzskatīts par pirmo kritušo Dienvidslāvijas karos.

1999. gadā Belgradu bombardēja NATO aviācija. Tika sabombardētas valsts pārvaldes iestādes, radio un televīzijas ēkas, viesnīca "Jugoslavija" un Ķīnas vēstniecība.

Pēc 2000. gada prezidenta vēlēšanām Belgradā notika plaši nemieri, kuru rezultātā krita Miloševiča režīms.

Belgradas nosaukums gadsimtu laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Piezīmes
Singidūn(on) skordiku nosaukums
Singidunum romiešu pārveidots senais nosaukums
Beograd slāvu nosaukums, pirmoreiz 878. gadā
Alba Graeca latīņu
Fehérvár ungāru
Weißenburg vācu
Castelbianco itāļu
Nandoralba ungāru līdz 14. gadsimtam
Nandorfehérvár viduslaiku Ungārijā
Landorfehérvár viduslaiku Ungārijā
Veligradon Bizantijā
Veligradi, Βελιγράδι grieķu
Dar Ul Džihād (‘Kara māja’) turku
Veligrada Osmaņu impērijā

Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Avalas TV tornis - 1965. gadā uzcelts īpatnējas konstrukcijas TV tornis, sagrauts NATO uzlidojumos 1999. gadā, tiek atjaunots
  • Baltā Pils (Beli Dvor) - Dienvidslāvijas karaļu bijusī rezidence
  • Kalemegdans - sens cietoksnis romiešu Singidunas vietā
  • Kņaza Mihailo iela (Кнез Михаилова улица) - pazīstāmākā Belgradas iela
  • Sv. Savas baznīca (Храм Светог Саве) - lielākā funkcionējošā pareizticīgo baznīca pasaulē.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Belgradā dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Geographical Position. Official website of City of Belgrade. Atjaunināts: 2007-07-10.
  2. Statistical Office of the Republic of Serbia (2008 estimate) (Serbian) (PDF). Национална или етничка припадност - подаци по насељима (Књиге резултата Пописа 2002. izd.). Belgrade: Statistical Office of the Republic of Serbia. 14. lpp. Atjaunināts: 2006-10-29.