Bengālijas lapsa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bengālijas lapsa
Vulpes bengalensis (Shaw, 1800)
Bengālijas lapsa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lapsas (Vulpes)
Suga Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis)
Izplatība
Vulpes-bengalensis-map.png

Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis) jeb Indijas lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Bengālijas lapsa apdzīvo visu Indijas teritoriju. To var atrast pustuksnešos, stepēs, krūmājos, mežos, kalnos sākot ar Himalaju kalnu pakāji ziemeļos līdz Bangladešai dienvidos[1]. Bengālijas lapsu medī dēļ kažokādas un arī dēļ gaļas. Dažādas tās ķermeņa daļas lieto tradicionālajā medicīnā, kā arī ir rajoni, kur ēd lapsas gaļu. Bengālijas lapsu populāciju apdraud lauksaimniecības attīstība. Tai izplešoties, samazinās piemērota dzīves telpa lapsām[2].

Izskats un ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bengālijas lapsa ir neliela auguma, ar slaidu purnu, garām, smailām ausīm un kuplu, garu asti. Ķermeņa garums 44-61 cm, aste 25-36 cm, svars 2-4 kg. Kažoks ir pelēkbrūns, sāni un kājas brūnganas, dažreiz pat koši rudas. Astes gals melns. Ausu aizmugures tumši brūnas ar kontūrētu melnu maliņu, arī lūpas ir melnas, un uz purna pie acīm nelieli, melni laukumiņi.

Bengālijas lapsa vasarā pa dienu guļ alā, bet medīt iziet naktī, tās medī grauzējus, rāpuļus, ķirzakas, krabjus, termītus, kukaiņus, mazus putnus un ēd arī augļus. Ziemas laikā bengālijas lapsa mēdz medīt arī agri no rīta, ne tikai naktī. Pa dienu lapsas atpūšās zem krūmu zariem vai zaru kaudzēs.

Bengālijas lapsas veido monogāmus pārus, ļoti bieži pāris ir uz mūžu. Mātīte iznēsā bērnus 50-60 dienas, parasti piedzimst 2-4 kucēni. Abi vecāki tos audzina. Pirmos 3-4 mēnešus lapsēni pavada alā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]