Bengālijas tīģeris

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bengālijas tīģeris
Panthera tigris tigris (Linnaeus, 1758)
Bengālijas tīģeris
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta Panteru apakšdzimta (Pantherinae)
Ģints Panteras (Panthera)
Suga Tīģeris (P. tigris)
Pasuga Bengālijas tīģeris (P. t. tigris)
Sinonīmi

Panthera tigris bengalensis

Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), saukts arī par karalisko tīģeri, ir tīģeru pasuga. Bengālijas tīģeris mūsdienās pārstāv vairāk par pusi no savvaļā palikušajiem tīģeriem - 3200-4500 Bengālijas tīģeru apdzīvo izolētus apgabalus galvenokārt Indijā, Nepālā, Birmā, Butānā, Bangladešā (Sundarbanu teritorijā pie Gangas ietekas), Ķīnas dienvidos, Mjanmā. Uz 10 000 Bengālijas tīģeriem gadās viena balta mutācija - tā sauktie baltie tīģeri (ar sārtu purniņu un zilām acīm), kas labi vairojas nebrīvē.

Izmēri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garums no galvas līdz astei 2,7-3,1 metri, augstums apmēram 94 centimetri un svars 200-350 kilogrami.

Vide[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eksistē vairākas tīģeru apakšsugas, kas apdzīvo dažādas vietas Āzijas austrumos un dienvidaustrumos. Bengālijas tīģeris visvairāk ir sastopams Sundarbanu piekrastes mežu teritorijās Indijas austrumos un Bangladešā. Tīģeri apdzīvo milzīgas medību teritorijas. Viena tēviņa medību iecirknis ir apmēram 55 kvadrātkilometrus liels, savukārt mātītes — 45 kvadrātkilometrus liels. Tā kā tīģeris ir dzīvnieks vienpatis, pat mazai tīģeru populācijai ir nepieciešama liela teritorija. Lai gan tīģeris ir tipisks mežu plēsējs, tas nekad nerāpjas kokos. Tam patīk ūdens, kurā labprāt plunčājas un ir ļoti labs peldētājs. Bieži sastopams salās, kas atrodas visai tālu no krasta.

Paradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bengālijas tīģeris

Tīģeris ir vientuļnieks. Visbiežāk medī naktī. Savas teritorijas iezīmē ar urīnu un smaržas dziedzeru izdalījumu. Šīs zīmes citiem sniedz informāciju, ka teritorija ir apdzīvota. Noķerto laupījumu tīģeris pavelk zem krūma un pārpalikumu apsedz ar lapām, jo iespējams, ka vēl atgriezīsies pie tā.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bengālijas tīģeris pārojas pavasarī. Dzimumgatavība 3-4 gadu vecumā. Tēviņš meklē partneri mātītes teritorijā, un abi paliek kopā 20-80 dienu. Šajā periodā ir tikai 3-4 dienas, kad mātīti var apaugļot. Pēc mātītes apaugļošanas tēviņš atgriežas savā teritorijā. Apmēram pēc 15 grūtniecības nedēļām, 108-110 dienas, mātīte atrod drošu alu, piemēram, klinšu aizā, un izklāj to ar savu vilnu. Piedzimst 2-4 mazuļi, ļoti retos gadījumos mēdz būt 6 mazuļi. Pirmās desmit dienas mazuļi ir akli, bet tiem jau ir mīksts svītrains kažociņš. Mazuļi mātes pienu zīž apmēram astoņas nedēļas, pēc tam māte sāk dot mazajiem mazus medījuma gabaliņus. Pēc sešiem mēnešiem tīģeriene jau uz vairākām dienām atstāj mazuļus un dodas medībās. Vienpadsmit mēnešu veci tīģeri jau spēj medīt patstāvīgi, jo ir pietiekami spēcīgi. Tīģera dzīves ilgums 15 gadi.

Barība un medības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa tīģeru medī naktī. Tie pielavās klāt upurim un, neskatoties uz viņu pašu lielo augumu, tup zālē gandrīz neredzami. Pāris metru attālumā no upura tīģeris izlec no slēpņa un ātri skrienot to noķer. Uzbrūk no mugurpuses vai sāniem. Mazāku upuri nogalina, iekožoties skaustā un pārlaužot kakla skriemeļus, lielākiem upuriem pārkož rīkli. Lai gan tīģeris, skrienot nelielu gabalu, spēj attīstīt lielu ātrumu, veselīgiem un ātriem dzīvniekiem, piemēram, briežiem, bieži vien izdodas aizbēgt. Medībās tīģeris dod priekšroku lielākiem dzīvniekiem, lai gan nenonievā arī mazus, tādus kā vardes, peles, putnus. Medī galvenokārt gaurus,bifeļus vai mežacūkas.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]