Bentoss
Bentoss (grieķu: βένθος (bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.[1] Bentisko dzīvnieku kopumu sauc par zoobentosu, bet bentisko augu kopumu par fitobentosu. Pēc izmēriem bentosa organismus iedala trīs grupās: makrobentoss — organismi, kuru lielums pārsniedz 2 mm, mezobentoss — organismi, kuru lielums ir no 0,1 līdz 2 mm un mikrobentoss ar izmēriem zem 0,1 mm. Pēc saskares ar pamatni izšķir piecas grupas:
- lielie piestiprinājušies organismi (epifauna, epiflora),
- sīkie piestiprinājušies organismi (perifitons),
- urbējdzīvnieki (izurbj klintis, koka pāļus un laivas),
- racējdzīvnieki (infauna, ierokas mīkstā gruntī: tārpi, kukaiņu kāpuri, gliemji),
- uz grunts un tās tiešā tuvumā mītošie dzīvnieki (onfauna: adatādaiņi, vēžveidīgie, kukaiņu kāpuri, tārpi).
Triju pēdējo grupu dzīvniekiem ir liela nozīme bentofāgu barībā. Pēc bentosa biomasas tiek spriests par ūdenstilpes produktivitāti, ko izsaka g/m2 vai kg/ha. Bentosu pārtikā lieto arī cilvēki (piemēram, aļģes, austeres, krabjus, dažas bentosa zivis).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |