Berdičiva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Berdičiva
Бердичів
Svētā Nikolaja baznīca Berdičivas centrā
Svētā Nikolaja baznīca Berdičivas centrā
Flag of Berdičiva
Karogs
Berdičiva
Ģerbonis
Berdičiva
Red pog.png
Berdičiva
Berdičiva Ukrainas kartē
Berdičiva
Red pog.png
Berdičiva
Berdičiva Žitomiras apgabala kartē
Koordinātas: 49°53′31″N 28°36′0″E / 49.89194°N 28.60000°E / 49.89194; 28.60000Koordinātas: 49°53′31″N 28°36′0″E / 49.89194°N 28.60000°E / 49.89194; 28.60000
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Žitomiras apgabals
Pirmoreiz minēta 1545. gadā
Pilsēta no 1846. gadā
Platība
 - Kopējā 35,33 km²
Iedzīvotāji (2012)
 - kopā 78 547
 - blīvums 2 223,2/km²
Pasta indekss 13300—103318
Tālruņu kods +380 4143
Mājaslapa: www.berdychiv.com.ua

Berdičiva (ukraiņu: Бердичів) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabalā. Izvietojusies apgabala dienvidos Hnilopjatas upes krastā 40 km no apgabala centra Žitomiras. Berdičivas rajona administratīvais centrs (rajonā neietilpst).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēstures avotos Berdičiva pirmoreiz minēta 1545. gada Kijevas vojevodistes tautas skaitīšanas materiālos kā Tiškeviču dzimtas īpašums.[1] 1627. gadā Janušs Tiškevičs nodibināja klosteri, ko 1630. gadā uzdāvināja karmelītu ordenim. Kopš 17. gadsimta beigām Berdičiva kļūst par galveno reģiona ebreju kultūras centru, kur galvenā loma ir hasīdiem. Pēc Labā krasta Ukrainas nonākšanas Krievijas Impērijas sastāvā 18. gadsimta beigās Berdičiva kļuva par miestu Žitomiras apriņķī. Liela loma pilsētas izaugsmē bija gadatirgiem, kas kopš 1765. gada tika organizēti 10 reizes gadā. Berdičiva kļuva par vienu no labības tirdzniecības centriem, bet kopš 19. gadsimta 2. puses — arī par zirgu tirdzniecības centru. Liela loma tirdzniecības attīstībā bija plašajai ebreju kopienai. No 19. gadsimta sākuma pilsētā strauji attīstījās amatniecība. 1846. gadā ar cara rīkojumu Berdičivai piešķirts pilsētas statuss un tā kļūst par apriņķa centru. 19. un 20. gadsimtu mijā 80% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji, 12% — poļi. 2. pasaules kara laikā holokaustā tika nogalināti ap 38 000 pilsētas ebreju. Mūsdienās pilsētā attīstīta mašīnbūve un mēbeļu un pārtikas rūpniecība.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]