Piedzimis ebreju ģimenē. No 1836. gada līdz 1839. gadam mācījies mākslas skolā Berlīnē. No 1837. gada līdz 1843. gadam bijis Berlīnes plejādes šaha grupas dalībnieks. 1839. gadā pārcēlies uz Hamburgu, bet 1845. gadā sācis dzīvot Londonā. Kļuvis par Lielbritānijas pavalstnieku un aktīvi iekļāvies šaha dzīvē. Spēlējis mačus ar tā laika spēcīgākajiem šahistiem: Hauardu Stauntonu — 8½:15½ (1846), Lionelu Kīzericki — 4½:7½ (1846),[1]Henriju Bērdu — 9:5 (1851), Ignacu Kolišu — 1:3 (1860). 1851. gadā piedalījies Londonas pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā, kur ieņēmis 7. vietu. Pirmajā kārtā uzvarējis Bērdu ar 2½:1½, bet otrajā piekāpies Stauntonam — 2½:4½.[2] No 1851. gada līdz 1853. gadam izdevis šaha žurnālu Chess Players. Devis ievērojamu ieguldījumu šaha galotņu teorijā, kā arī bijis pazīstams kā šaha kompozīciju sastādītājs. 1851. gadā bijis līdzautors grāmatai Chess studies, bet 1889. gadā — Chess studies and end-games. 1862. gadā uzvarējis pirmajā šaha kompozīciju sastādītāju turnīrā.
.jpg)
.svg){kind=small}