Bišumuiža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bišumuiža
Bisumuiza.jpg
Bišumuižas kungu māja klasicisma stilā
Bisumuiza karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Zemgales priekšpilsēta
Platība 2,243 km²
Iedzīvotāju skaits 2 440 (2010)
Transports
Autobuss 12. 23.
Tramvajs 10.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Bišumuiža ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Bišumuižas apkaime atrodas Rīgas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Salu (tikai savienojums pa ūdeni), Katlakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā. Bišumuižas apkaimes robežas ir Bišumuižas grāvis, Bauskas iela, pilsētas robeža, Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela.

Bišumuižas apkaimes kopējā platība ir 2,243 km², kas ir apmēram puse no vidējā apkaimes platības rādītāja Rīgā. Tomēr, neskatoties uz šīs apkaimes relatīvi mazo platību, pašreiz tā ir grūti uztverama kā telpiski un funkcionāli vienota telpa, jo tai nav skaidra vietējā centra (realitātē tas atrodas ārpus Rīgas — Ķekavas novada Valdlaučos), kā arī ir mazattīstīts vietējo ielu tīkls, kas varētu veicināt apkaimes saikņu stiprināšanu. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6569 metri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Knopa papīrfabrika Bišumuižā ap 1910. gadu.
Lapene Bišumuižas parkā pēc 1920. gada.

Bišumuiža ir vēsturiska Rīgas pilsētas apkaime. Tā sākusi veidoties ap 1773. gadā celto Bišu muižu (vāciski: Bienenhof), kas agrāk saukta arī īpašnieku vārdos par Šildera muižu vai Hilzena muižu (Schilderhof, Hilsenhof). Pirmā Bišumuižas īpašniece bija Anna Katrīna Šildere, dzimusi fon Ramma, kuras gādībā sava mūža nogali Bišumuižā pavadīja izcilais komponists un Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītels (Johann Gotffried Müthel) (1728 - 1788). 1784. gadā īpašumu mantoja viņas dēls Heinrihs Šilders un vēlāk mazdēls Mihaels Šilders.

1786. gadā muižu atklātā izsolē nopirka Rīgas Lielās ģildes tirgotājs Frīdrihs Hilzens. Ap 1810. gadu par Bišumuižas īpašnieku kļuva tirgotājs Jēkabs Johans Brandenburgs, kas 1820jos gados uzcēla pašreizējo klasicisma stila muižas kungu māju. 1828. gadā pirmo reizi tika iezīmēta Rīgas plānā ka pilsētas daļa.

19.gadsimta vidū muižas teritorija tika paplašināta, veco Jēkaba dzirnavu jeb Jēkaba augstienes ēku pārbūvēja par eļļas fabriku, zemesgabalā pie Bauskas ielas uzcēla lenšu fabriku. Visus šos īpašumus kopā sāka dēvēt par Bišumuižu, savukārt agrāk plašāk pielietotais vietvārds "Katlakalns" tika attiecināts uz aizvien mazāku teritoriju.

1871.gadā Brandenburga eļļas fabriku nopirka Gumals Gustavs Knops (Knopp), kas tās vietā izveidoja Knopa papīrfabriku. Savukārt Jēkaba augstieni un lenšu fabriku 1874.gadā savā īpašumā ieguva Rīgas tirgotāji Kārlis Matīss Beitīns (Beythien) un Johans Jūlijs Šmits (Schmidt). Lenšu fabrika un papīrfabrika darbojās līdz 1. pasaules karam.[1]

20.gadsimta sākumā Bišumuižā uzcēla sērkociņu fabriku "Vulkāns". Attīstoties fabrikām, Bišumuižā pieauga iedzīvotāju skaits un aktivizējās sabiedriskā dzīve. 20.gadsimta sākumā muižas īpašnieki bija Hebenstreits un Grass, vēlāk to mantoja Hebenstreita mantinieki, kuru īpašumā muiža formāli bija līdz 20.gadu beigām. Pirmā pasaules kara laikā īpašnieki muižu pameta un ēka uz laiku netika apdzīvota.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1920jos gados bijusī muižas kungu māja piederēja dzīvokļu kooperatīvam "Mans nams", 1928.gadā tā tika iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā. Kooperatīvam neizdevās laicīgi atdot kredītus un 1930to gadu beigās ēka nonāca izsolē. Pēc Otrā Pasaules kara 1950jos gados muižas ēkā iekārtoja rūpnīcas "Rīgas stikls" administratīvās telpas, līdzās esošajās palīgēkās noliktavas.[2]

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz Bišumuižu var nokļūt ar 10. tramvaju un ar 12. un 23. autobusu. Bišumuižā atrodas arī 10. tramvaja maršruta galapunkts "Bišumuiža".

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rīga: enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads.
  2. Lielais Rīgas piļu un muižiņu saraksts

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]