Biezlapu bergēnija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Biezlapu bergēnija
Bergenia crassifolia (L.) Fritsch
Biezlapu bergēnija (Bergenia crassifolia)
Biezlapu bergēnija (Bergenia crassifolia)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Akmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
Dzimta Akmeņlauzīšu dzimta (Saxifragaceae)
Ģints Bergēnijas (Bergenia)
Suga Biezlapu bergēnija (B. crassifolia)

Biezlapu bergēnija (latīņu: bergenia crassifolia) - 10 - 50 cm augsts, daudzgadīgs, dekoratīvs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, horizontālu sakneni. Lapas rozetē, ar garu kātu, tumšzaļas, spīdīgas, rudenī kļūst sarkanīgas. Lapas plātne plati eliptiska vai otrādi olveida ar sirdsveida pamatu un nedaudz robainu malu. No rozetes vidus paceļas ziednesis, kura augšdaļā pusčemurveida ziedkopā sakopoti sārtvioleti ziedi. Zied maijā, jūnijā, kamēr parādās jaunās lapas. Auglis divdaļīga pogaļa.

Savvaļā aug Sibīrijā klinšainās vietās un akmeņainās kalnu nogāzēs, Mongolijas ziemeļaustrumos, Ķīnas ziemeļrietumos un Ziemeļkorejā.

  • Ārstniecības augs. Bergāniju sakneņi satur miecvielas, kas pieder galvenokārt pie gallotanīnu grupas, tanīnu, izokumarīna atvasinājumu berganīnu, cieti un cukuru. Lapas satur gallusskābi. Tās ir arī viens no bagātākajiem arbutīna ieguves avotiem. Sakneņu preparātus izmanto kā savelkošus, asiņošanas apturētājus un pretiekaisuma līdzekļus. Tautas medicīnā sakneņu uzlējumu lieto caurejas un dizentērijas ārstēšanai[1].
  • Dekoratīvs augs. Izmanto lielos akmensdārzos grupu stādījumos. Labi izskatās ūdensbasienu tuvumā, pie dīķiem, kur mitrāka augsne. Bieži stāda blakus lieliem akmeņiem, kur auga tumšās lapas ir dekoratīvas visu gadu[2].

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"
  2. И.Крейча, А.Якабова "Альпинарий в вашем саду" ISBN 83-09-00656-X