Bikstu pagasts
| Bikstu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Biksti |
| Kopējā platība:[1] | 96,0 km2 |
| • Sauszeme: | 90,4 km2 |
| • Ūdens: | 5,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 728 |
| Blīvums (2023): | 8,1 iedz./km2 |
 Bikstu pagasts Vikikrātuvē
| |
Bikstu pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Annenieku un Zebrenes pagastiem, Saldus novada Remtes un Blīdenes pagastiem un Tukuma novada Jaunpils pagastu.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezerlūku pilskalns, Ķīpu kalns, Peļu kalni, Sila kalni, Smiltnieku pilskalns.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krevetes dīķis, Palejas dzirnavu ezers, Zebrus ezers.
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasta teritorijā atrodas daļa no dabas lieguma Zebrus un Svētes ezers, kā arī dabas piemineklis Zebrus avoti.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Bikstu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bikstu muiža (Gut Bixten), Upes muiža (Gut Bächhof, Upenieki).
1935. gadā Tukuma apriņķa Bikstu pagasta platība bija 62,6 km² un tajā dzīvoja 1265 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Bikstu un Spriņģu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Dobeles rajona Bikstu ciemam pievienoja likvidēto Spriņģu ciemu. 1963. gadā pievienoja Upenieku ciema kolhoza " Jaunā Gvarde"" teritoriju, bet padomju saimniecības «Kaķenieki» teritoriju pievienoja Annenieku ciemam. 1975. gadā Bikstu ciemu apvienoja ar Zebrenes ciemu, bet 1989. gadā abi ciemi atguva vecās robežas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bikstu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valsts nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Audaru senkapi
- Bikstu muižas apbūve (pils, dzīvojamā ēka, klēts, kūts, parks)
- Bikstu ūdensdzirnavas
- Ezerlūku pilskalns
- Lejascīsku apmetne
Vietējas nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bikstu dzelzceļa stacija
- Smiltnieku pilskalns
- Upesmuižas apbūve (kungu māja, kalpu māja, 2 kūtis, parks)
- Vērpju senkapi
- Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi)
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Biksti (pagasta centrs), Bikstu stacija, Jaunā māja, Mazbiksti, Upenieki.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||