Bioģeogrāfija

Pasaules karte, kurā pēc Pasaules Dabas Fonda datiem ir attēloti seši no astoņiem dzīvnieku bioģeogrāfiskajiem apgabaliem. Apgabali ir vislielākie bioģeogrāfiskā iedalījuma vienības

Bioģeogrāfija (grieķu: βίος, bios — ‘dzīvība’ + ‘ģeogrāfija’) ir bioloģijas un ģeogrāfijas nozare, kurā tiek pētīta dzīvo organismu sugu un to grupu izplatība un sadalījums pēc ģeogrāfiskiem apstākļiem un likumsakarībām. Galvenais bioģeogrāfijas izpētes objekts ir biosfēra.

Nozīmīgākās bioģeogrāfijas apakšnozares ir filoģeogrāfija (pēta organismu vēsturisko izplatību), zooģeogrāfija (pēta dzīvnieku izplatību), fitoģeogrāfija (pēta augu izplatību), salu bioģeogrāfija, paleoģeogrāfija (pēta organismu izplatību saistībā ar plātņu tektoniku) un panbioģeogrāfija (pēta globālos bioģeogrāfijas jautājumus).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bioģeogrāfija.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)