Biodaudzveidības karstie punkti
Biodaudzveidības karstie punkti ir apdraudēti bioģeogrāfiski reģioni ar ievērojamu biodaudzveidību. Biodaudzveidības karsto punktu idejas aizsācēji ir britu ekologs Normans Meijerss (Norman Myers) un Rasels Mitermeijers (Russell Mittermeier). Tā radīta 1988. gadā, lai izdalītu apdraudētas teritorijas, kuru lielās biodaudzveidības aizsardzībai būtu jābūt primārai.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Karsto punktu atlasīšanas metodika
Pēc Meijersa un Mitermeijera metodikas, lai kādu reģionu definētu kā biodaudzveidības karsto punktu, tam jāatbilst diviem striktiem kritērijiem: tajā sastopamas vismaz 0,5% no visām sugām jeb 1500 endēmās vaskulārās sugas un tās ir zaudējušas vismaz 70% no sākotnējās dzīves vietas[1]. Teritorijās, kurās sastopamas endēmās sugas, ir neaizvietojamas. Karsto punktu noteikšanai izmanto tikai vaskulāro augu un mugurkaulnieku sugas, jo par tām iegūti vispilnīgākie dati. Nepietiekoša informācija ir par sauszemes bezmugurkaulniekiem un zemūdens sugām. Endēmās sugas ir tik jūtīgas, jo to izplatības areāls ir neliels un mainoties videi suga nespēj pielāgoties. Diemžēl, karstie punkti bieži izvietojušies tuvu cilvēku blīvi apdzīvotām teritorijām. Lielākoties tie atrodas tropos un pārsvarā tie ir meži. Karstos punktus var apdraudēt mežu izciršana, neatbilstoša zemkopība, medības, piesārņojums, ininvazīvās sugas un citas cilvēku neapdomīgas darbības.
[izmainīt šo sadaļu] Karsto punktu aizsardzība
Pēc Meijersa un Mitermeijera metodikas pasaulē ir izdalāmas vismaz 25 teritorijas un vēl deviņas, kas kandidē uz šādu statusu. Šajās vietās atrodami gandrīz 60% pasaules augu, putnu, zīdītāju, rāpuļu, abinieku sugas, kuru sastāvā liels skaits endēmo sugu. 15 no 25 karstajos punktos sastopamas vismaz 2500 endēmas augu sugas, un 10 no tām vismaz 5000 augu sugu. Biodaudzveidībā bezmugurkaulnieki netiek ņemti vērā, kuri lielākoties ir nesistematizēti, bet, iespējams, sastāda 95% no visām sugām. 11 karstie punkti ir jau zaudējuši 90% sugu, un 3 no tiem 95%. Tropiskajos mežos atrodas 15 karstie punkti, Vidusjūras reģionā, 9 uz salām. 16 atrodami tropos, tātad attīstības valstīs, kur apdraudējums ir vislielākais un aizsardzības iespējas viszemākās. Kopumā visi 34 (25+9) karstie punkti kādreiz aizņēma 15,7% sauszemes, bet mūsdienās platība ir samazinājusies līdz 2,3%.
Globālas sistēmas biodaudzveidības aizsardzībai nav, taču virkne organizāciju ir izveidojušas savus aizsargājamo biodaudzveidības karsto punktu sarakstus.
- Kritisko ekosistēmu partnerattiecību fonds nodrošina finansiālu atbalstu īpaši apdraudētu teritoriju aizsardzībai.
- Pasaules Dabas fonds ir izveidojis 200 īpaši aizsargājamu ekoreģionu sarakstu.
- Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība "BirdLife International" ir izveidojusi putniem nozīmīgu vietu tīklu.
[izmainīt šo sadaļu] Kritika
Tomēr citi nozares speciālisti norāda, ka karsto punktu izvēlē ir arī savi trūkumi, jo netiek aizsargāti mazāka mēroga teritorijas, zemes izmantošanas/lietojuma veids netiek mainīts, netiek apskatīta filoģenētiskā daudzveidība u.c[2].
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Russell A. Mittermeier, Norman Myers and Cristina Goettsch Mittermeier, Hotspots: Earth's Biologically Richest and Most Endangered Terrestrial Ecoregions, Conservation International, 2000 ISBN 978-968-6397-58-1
- ↑ Kareiva, P. and M. Marvier (2003) Conserving Biodiversity Coldspots, American Scientist, 91, 344-351.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
http://www.biodiversityhotspots.org (angliski)
