Biodaudzveidības karstie punkti
Vikipēdijas raksts
 |
Iemesls: Vikificēšana, kategorijas, saites utt. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Biodaudzveidības karstie punkti ir apdraudēti bioģeogrāfiski reģioni ar ievērojamu biodaudzveidību. Biodaudzveidības karsto punktu idejas aizsācējs ir britu ekologs Normans Meijerss (Dr. Norman Myers) un Rasels Mitermeijers (Russell Mittermeier). Tā radās 1988. g., lai izdalītu apdraudētas teritorijas, kuru lielā biodaudzveidība noteikti būtu jāaizsargā.
Lai kādu reģionu definētu kā biodaudzveidības karsto punktu, tam jāatbilst diviem striktiem kritērijiem: tajā sastopamas vismaz 0,5% no visām sugām jeb 1500 endēmās vaskulārās sugas un tās ir zaudējušas vismaz 70% no sākotnējās dzīves vietas. Teritorijās, kurās sastopamas endēmās sugas, ir neaizvietojamas. Endēmisma (karsto punktu) noteikšanai izmanto tikai vaskulāro augu un mugurkaulnieku sugas, jo par tām iegūti vispilnīgākie dati. Nepietiekoša informācija ir par sauszemes bezmugurkaulniekiem un zemūdens sugām. Endēmās sugas ir tik jūtīgas, jo to izplatības areāls ir neliels un mainoties videi suga nespēj pielāgoties. Diemžēl, karstie punkti bieži izvietojušies tuvu cilvēku blīvi apdzīvotām teritorijām. Lielākoties tie atrodas tropos un pārsvarā tie ir meži. Karstos punktus var apdraudēt mežu izciršana, neatbilstoša zemkopība, medības, piesārņojums, invazīvās sugas un citas cilvēku neapdomīgas darbības.
Pasaulē ir izdalītas vismaz 25 teritorijas un vēl deviņas, kas kandidē uz šādu statusu. Šajās vietās atrodami gandrīz 60% pasaules augu, putnu, zīdītāju, rāpuļu, abinieku sugas, kuru sastāvā liels skaits endēmo sugu. 15 no 25 karstajos punktos sastopamas vismaz 2500 endēmas augu sugas, un 10 no tām vismaz 5000 augu sugu. Biodaudzveidībā bezmugurkaulnieki netiek ņemti vērā, kuri lielākoties ir nesistematizēti, bet, iespējams, sastāda 95% no visām sugām. 11 karstie punkti ir jau zaudējuši 90% sugu, un 3 no tiem 95%. Tropiskajos mežos atrodas 15 karstie punkti, Vidusjūras reģionā, 9 uz salām. 16 atrodami tropos, tātad attīstības valstīs, kur apdraudējums ir vislielākais un aizsardzības iespējas viszemākās. Kopumā visi 34 (25+9) karstie punkti kādreiz aizņēma 15,7% sauszemes, bet mūsdienās platība ir samazinājusies līdz 2,3%.
Tomēr citi nozares speciālisti norāda, ka karsto punktu izvēlē ir arī savi trūkumi, jo netiek aizsargāti mazāka mēroga teritorijas, zemes izmantošanas/lietojuma veids netiek mainīts, netiek apskatīta filoģenētiskā daudzveidība u.c.
