Biotehnoloģija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Biotehnoloģiski iegūta insulīna kristāli

Biotehnoloģija (grieķu: bios - dzīvība + tehnoloģija) - bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas. Biotehnoloģija arī izstrādā un pēta dzīvo šūnu un audu audzēšanas un pavairošanas metodes. Biotehnoloģiju izmanto pārtikas rūpniecībā, medicīnā, ķīmisko vielu ražošanā, lopkopībā un citur.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gadā tika pierādīts, ka DNS molekulas nes iedzimtības informāciju. 1952. gadā atklāj plazmīdas elementus, kas spēj pārnest ģenētisko informāciju no vienas šūnas uz citu. Džeimss Votsons 1953. gadā izveido DNS struktūras modeli. 1973. gadā iegūst baktēriju un vīrusu DNS hibrīdu.

1976. gadā ASV nodibina Genentech pirmo firmu, kas izmanto biotehnoloģijas sasniegumus. 1977. gadā iegūst baktērijas, kas sintezē cilvēka augšanas hormonu, bet 1978. gadā baktērijas klonē cilvēka insulīna gēnu. 1980. gadā tiek patentēts pirmais ģenētiski modificētais organisms, baktērija. 1981. gadā tika radīti pirmie transgēnie dzīvnieki - peles, bet 1983. gadā tika radīts pirmais transgēnais augs — tabaka, kura uz lauka sāka audzēt pēc 5 gadiem. 1985. gadā siera ražošanā pirmo reizi izmanto ģenētiski pārveidotiem mikoroorganismiem iegūtu enzīmu.

1989. gadā aizsākas darbs pie cilvēka genoma izpētes. 1990. gadā radīta pirmā ģenētiski pārveidotā govs, kas pienā izdala svešo gēnu darbības produktus. 1994. gadā tirdzniecībā nokļūst pirmais ģenētiski pārveidotais augs — tomātu šķirne, kuru var ilgstoši uzglabāt. No 1997. līdz 1998. gadam tika uzsākta dzīvnieku klonēšana. 2002. gadā sākās diskusijas par cilvēka klonēšanu, bet 2003. gadā aprīlī pabeidz cilvēka genomu sekvencēšanu.