Biotehnoloģija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Biotehnoloģiski iegūta insulīna kristāli

Biotehnoloģija (grieķu: bios - dzīvība + tehnoloģija) - bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas. Biotehnoloģija arī izstrādā un pēta dzīvo šūnu un audu audzēšanas un pavairošanas metodes. Biotehnoloģiju izmanto pārtikas rūpniecībā, medicīnā, ķīmisko vielu ražošanā, lopkopībā un citur.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1944. gadā tiek pierādīts, ka DNS molekulas nes iedzimtības informāciju.
  • 1952. gadā atklāj plazmīdas — elementus, kas spēj pārnest ģenētisko informāciju no vienas šūnas uz citu.
  • 1953. gadā izveido DNS struktūras modeli.(Džeimss Votsons)
  • 1961. — 1967. gadā nolasa ģenētisko kodu.
  • 1973. gadā iegūst divu dažādu organismu (baktērijas un vīrusu) DNS hibrīdu.
  • 1976. gadā ASV nodibina Genentech — pirmo firmu, kas izmanto biotehnoloģijas sasniegumus.
  • 1977. gadā iegūst baktērijas, kas sintezē cilvēka augšanas hormonu.
  • 1978. gadā baktērijas klonē cilvēka insulīna gēnu.
  • 1980. gadā tiek patentēts pirmais ģenētiski modificētais organisms (baktērija).
  • 1981. gadā radīti pirmie transgēnie dzīvnieki — peles.
  • 1983. gadā radīts pirmais transgēnais augs — tabaka, kura uz lauka sāka audzēt pēc 5 gadiem.
  • 1985. gadā siera ražošanā pirmo reizi izmanto ģenētiski pārveidotiem mikoroorganismiem iegūtu enzīmu.
  • 1989. gadā aizsākas darbs pie cilvēka genoma izpētes.
  • 1990. gadā radīta pirmā ģenētiski pārveidotā govs, kas pienā izdala svešo gēnu darbības produktus.
  • 1994. gadā tirdzniecībā nokļūst pirmais ģenētiski pārveidotais augs — tomātu šķirne, kuru var ilgstoši uzglabāt.
  • 1997. - 1998. gadā uzsākta dzīvnieku klonēšana.
  • 2002. gadā diskusijas par cilvēka klonēšanu.
  • 2003. gadā aprīlī pabeidz cilvēka genomu sekvencēšanu.