Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika (birmiešu: ပြည်ထောင်စု သမ္မတ မြန်မာနိုင်ငံတော်) ir valsts Dienvidaustrumāzijā. Mjanma ir pazīstama arī kā Birma, jo tas bija valsts oficiālais nosaukums līdz 1989. gadam. Pēc platības Mjanma ir lielākā Indoķīnas valsts. Mjanma ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Ķīnu, austrumos ar Laosu, dienvidaustrumos ar Taizemi, rietumos ar Bangladešu, bet ziemeļrietumos ar Indiju. Dienvidrietumos un dienvidos to apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra. Mjanmas galvaspilsēta kopš 2006. gada ir Nepjido. Pirms tam Mjanmas galvaspilsēta bija Jangona.
Lai gan 1948. gadā tā kļuva neatkarīga valsts, tomēr kopš militāra apvērsuma 1962. gadā valstī tika īstenota politiska un ekonomiska izolācija, tādēļ Mjanma kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, lai gan agrāk bijusi turīga.
Mjanmas topogrāfiskā karte.
Lielu daļu no Mjanmas teritorijas klāj zemienes, kuras ieskauj kalni, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā. Pašos valsts ziemeļos Mjanmas teritorijā iestiepjas ar neliela daļa no Himalajiem. Šeit atrodas arī augstākā Mjanmas virsotne - Khakaborazi (5881 m vjl.), kas ir arī augstākā virsotne Dienvidaustrumāzijā. Šajā Himalaju daļā atrodas arī dažu lielo Āzijas upju iztekas. Birmiešiem no tām visnozīmīgākā ir Iravadi upe, kura tek dienvidu virzienā cauri visai valstij. Mjanmas rietumos ir vairākas kalnu grēdas, kuras atrodas uz Indijas-Mjanmas robežas. No tām visaugstākā ir Adaro grēda, kuras augstāko virsotņu augstums ir lielāks 3000 m virs jūras līmeņa. Valsts austrumos atrodas Šanu plato, kuras vidējais augstums ir aptuveni 900 m virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no šī plato gar Taizemes robežu stiepjas Tanena un Tenaserimas grēdas. Salīdzinoši zemie Pegu kalni, kas atrodas valsts centrālajā daļā, sadala valstī divās daļās. Austrumos no kalniem atrodas lielākā daļa, tas ir, Iravadi upes ieleja, bet rietumos - Sitaunas ieleja. Trešā lielākā Mjanmas upe ir Salvina, kura plūst cauri Šanu plato.
Mjanmā ir ļoti mitrs klimats. Gandrīz visu vasaru tur ir spēcīgas lietusgāzes. Vislielākais nokrišņu daudzums ir Adaro un Tenaserimas grēdu tuvumā, kur tas sasniedz 500 cm gadā. Iravadi deltā nokrišņu daudzums svārstās no 150 līdz 250 cm gadā. Savukārt vismazāk nokrišņi ir Šanu plato un valsts ziemeļos, tas ir, no 100 līdz 200 cm gadā.
.svg){kind=small}
