Birmas plātne

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Birmas plātne (ir redzamas zilā un sarkanā krāsā novilktas robežas ar Indijas plātni rietumos un Zunda plātni austrumos).

Birmas plātne ir maza tektoniskā plātne jeb mikroplātne, kura atrodas Dienvidaustrumāzijā, kuru bieži aplūko kā Eirāzijas plātnes daļu. Uz šīs plātnes atrodas Sumatra, Nikobaru salas un Andamanu salas. Šīs salas atdala Andamanu jūru no pārējā Indijas okeāna, kas atrodas rietumos.

Austrumos no Birmas plātnes atrodas vēl viena Eirāzijas plātnes mikroplātne - Zundas plātne, no kuras to atdala rupji novilkta līnija no ziemeļiem uz dienvidiem caur Andamānu jūru. Šī robeža ir sākusi veidoties aptuveni 4 miljonus gadu atpakaļ un šeit Birmas plātne lūst nost no Eirāzijas plātnes, virzoties tālāk no tās rietumu virzienā.

Rietumos atrodas daudz lielākā Indijas plātne, kurai Birmas plātne slīd virsū, savukārt Indijas plātne slīd zem tās, veidojot subdukcijas zonu. Arī Birmas plātnei liecoties, veidojas Zundas dziļvaga.

Tektoniskā vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gada 26. decembrī notika viena no visu laiku lielākajām reģistrētajām zemestrīcēm, kura izsauca cunami vilni. Rezultātā vairāk nekā miljons iedzīvotāju palika bez pajumtes un bija vairāk nekā 270 000 upuri. Šī zemestrīce notika tāpēc, ka Indijas plātne virzās ziemeļaustrumu virzienā, kur tā slīd zem Birmas plātnes. Savukārt Birmas plātne izliecas, radot starp tām milzīgu mehānisko spriegumu. Šis spriegums atbrīvojās milzīgā zemestrīcē un Birmas plātne pacēlās uz augšu. Negaidītais trieciens iekustināja milzīgas ūdens masas, rezultāta izsaucot cunami vilni.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Zinātnieki brīdinās par zemestrīcēm un cunami", Ilustrētā Zinātne - 2005. gada decembra numurs, 26.lpp.