Birzgales pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Birzgales pagasts
Birzgales pagasts LocMap.png
Birzgales pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ķeguma novads
Centrs: Birzgale
Platība: 294 km2
Iedzīvotāji (2010): 1864[1]
Blīvums: 6.3 iedz./km2
Mājaslapa: www.birzgale.lv

Birzgales pagasts ir lielākā no Ķeguma novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā. Robežojas ar Tomes pagastu, Vecumnieku novada Vecumnieku un Valles pagastiem, Jaunjelgavas novada Jaunjelgavu, tās lauku teritoriju un Sērenes pagastu, pa Daugavu ar Skrīveru novadu, Lielvārdes novada Lielvārdes pilsētu, tās lauku teritoriju un Jumpravas pagastu. Pagasta centrs ir Birzgalē.

No pagasta iedzīvotājiem Birzgalē dzīvo apmēram 40% jeb aptuveni 900 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums ir apmēram 6,4 cilvēki uz kvadrātkilometru. 81,5% iedzīvotāju ir latvieši, 11,6% ir krievi. Pēc dzimuma 46,9% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 53,1% - sievietes.

Birzgales pagastā atrodas novada lielākie mežu masīvi (mežainums ir 68%). Gar Daugavu stiepjas Ķekavas - Jaunjelgavas šoseja, no kuras atzarojas ceļš uz Birzgali (arī uz Vecumniekiem un Valli). Pagasta dienviddaļu šķērso Jelgavas - Krustpils dzelzceļš. Visintensīvākā saimnieciskā darbība pagastā notiek gar satiksmes ceļiem ziemeļu daļā un Birzgales apkārtnē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Birzgales pagasta (līdz 1925. gadam Lindes pagasts) platība bija 207,5 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Birzgales, Daugaviešu, Degļupes un Oškalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Birzgales ciemam pievienoja likvidēto Oškalnes ciemu. 1956. gadā pievienota Valles ciema kolhoza "Jaunā gvarde" teritorija. 1974. gadā daļa Birzgales ciema teritorijas pievienota Daugaviešu ciemam. 1977. gadā notiek teritoriju apmaiņa ar Vecumnieku ciemu. 1979. gadā pievienota likvidētā Daugaviešu ciema teritorija.[2] 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu.[3]. 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija pievienots Ķeguma novadam.

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lindes parks - regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem veidots 18. gs. uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Lindes parkā apskatāmi 1767. gadā baroka stilā celtie bijušās Lindes muižas vārti, kas ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies muižas kompleksa celtne.
  • Baronu Hānu dzimtas kapi, kurus veido liela apļa veidā noslēgts akmeņu krāvuma žogs. Apbedījumu centrā milzīgs granīta krusts, ap kuru radiāli ārējā ielocē izveidotas Pirmā pasaules kara laikā kritušo vācu karavīru krusta zīmes, kas pasvītro šīs kulta vietas nozīmīgumu. Lai iezīmētu apbedījumu vietas, barona Paula fon Hāna dzimta no Vācijas vēstniecības Rīgā uz kapsētu pārvedusi piemiņas plāksni.
  • Piemineklis G. F. Stenderam un sagrautajai Birzgales baznīcai - tēlnieka O. Feldberga veidotais piemiņas akmens atklāts 1989. g. par pagasta iedzīvotāju ziedojumiem.
  • "Rūķi" - Parka ielā 2 ierīkots Birzgales novada muzejs.
  • Pieminekļi A. Pumpura dzimto māju "Keirānu" vietā - tēlnieka J. Karlova pieminekļu ansambļa veidošana uzsākta 1988. g. Ansambļa dominante ir akmenī kalts "Austras koks", kas tapis 1990. gadā.
  • Piemiņas zīme "Dīriķupīte" - tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme 1990. gadā uzstādīta vietā, kur Andrejs Pumpurs pavadīja savus bērnības gadus.
  • Piemiņas zīme "Robežkrogs" - Latvijas Kultūras fonda 1990. g. dāvinātais tēlnieka V. Titāna piemineklis iezīmē kādreizējo robežu starp Lindes un Mazjumpravas muižu un seno Kurzemes un Vidzemes robežu. Nostāsti vēsta, ka A. Pumpurs te klausījies Daugavas plostnieku un lielceļa gājēju stāstus.
  • Kaktusu kolekcija Apiņos. Iepriekšpiesakoties, iespējams aplūkot Veltas un Raimonda Bergmaņa kaktusu kolekciju ar vairāk nekā 500 šķirņu kaktusiem. Šī kaktusu kolekcija ir viena no lielākajām Baltijas valstīs. Šeit izstādītas arī R. Bergmaņa gleznas.
  • Slaidēnu pilskalns - pilskalnā, kas bijis apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē., uzstādīta Latvijas Kultūras fonda dāvināta tēlnieka V. Titāna piemiņas zīme. Šeit aug profesora Kristapa Rudzīša stādītie ozoli.
  • Alstiķes muižas drupas - muiža no kuras līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas, veidojusies laikā, kad tika atjaunota karos izpostītā Jaunjelgava. 18. gs. vidū muiža piederēja franču izcelsmes muižniekam Dubralim, bet no 1875. g. - baroniem Nolkeniem. 19. un 20. gs. mijā muižā tika iekārtota slavena psihiatriskā dziedinātava Sanatorium aus Halswigsholf, kas izpostīta 1. pasaules karā.
  • Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saulītes" - Daugavas kreisā krasta lēzenajā nogāzē izveidots ar aplokiem norobežots savvaļas dzīvnieku dārzs, kas redzams no Ķeguma - Jaunjelgavas ceļa un kur audzē ap diviem desmitiem dambriežu un vairākas mežacūkas. Iepriekš vienojoties ar saimniekiem, iespējama dārza apskate ar stāstījumu par savvaļas dzīvnieku audzēšanu.
  • Hercoga Jēkaba medību pils drupas - Kurzemes hercogistes laikā 17. gs. hercogs Jēkabs šeit ierīkoja sev medību muižu. Pastāv uzskats, ka hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei. Līdz Pirmajam pasaules karam muižā saimniekoja muižnieki Vīndedži. Zemes reformas laikā muižniekiem zemi atņēma un sadalīja zemniekiem. Pašreiz saglabājusies muižas kalpu - dzinēju māja, ap 350 gadus veca, bet bijušās pils vietu iezīmē liels manteļskurstenis. Drupas atrodas tuvu Gobas dzelzceļa pieturas punktam pie Birzgales - Valles autoceļa.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0