Biznesa inkubators

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Biznesa inkubatora būtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biznesa inkubatoriem no dažādiem avotiem var iegūt daudz definīcijas. Ar dažādiem vārdiem ir pateikta viena un tā pati doma. „Biznesa inkubators ir valsts vai reģiona ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai izveidota struktūrvienība, kuras uzdevums ir izvērtēt un atbalstīt jaunu uzņēmumu dibināšanas un izaugsmes iespējas. Inkubatora galvenais uzdevums ir radīt sekmīgus jaunus uzņēmumus, kas, atstājot inkubatoru, būtu finansiāli un ekonomiski patstāvīgi. Biznesa inkubatori rada jaunas darba vietas un arī samazina bezdarbnieku skaitu, veicina sabiedrisko aktivitāti, veicina jauno tehnoloģiju komercializāciju un rada pārticību vietējā un valsts līmenī.”

Citas biznesa inkubatora definīcijas skan šādi:

  • ”Biznesa inkubators ir vieta, kur koncentrēti jauni uzņēmumi. Tā mērķis ir uzlabot šo uzņēmumu izaugsmes iespējas un izdzīvošanas rādītājus, nodrošinot tiem telpas, pakalpojumus un konsultācijas. Galvenais fokuss ir uz vietējo attīstību un jaunu darba vietu radīšanu”
  • ”Biznesa inkubators ir komerciāla rakstura vienība, kas atbalsta un veicina jebkuras uzņēmējdarbības formas darbību jebkurā tautsaimniecības nozarē. Tā darbības pamatfunkcija ir veicināt jaunu inovatīvu firmu izveidošanos, nodrošinot tās “inkubācijas periodā”, ar telpām, infrastruktūras pakalpojumiem un konsultācijām uzņēmējdarbības pamatjautājumos.

Biznesa inkubatori pilda šādas funkcijas:

  • nodrošina inkubatora firmas ar biroja (arī laboratoriju un ražošanas) telpām un atbilstošiem infrastruktūras pakalpojumiem — elektro- un ūdens apgāde, apkure, telekomunikācijas, internet pieeja, kopēšanas tehnika, sekretariāta pakalpojumi, kafejnīca, prezentācijas telpas, autostāvvietas, u.c.;
  • konsultē inkubatora firmas par uzņēmējdarbības jautājumiem — biznesa plānu sastādīšana, uzņēmumu reģistrācija, grāmatvedības pakalpojumi, likumdošana, tirgus izpēte, informācija par sadarbības iespējām ar citām firmām, kopēja reklāma, piedalīšanās izstādēs utt.;
  • konsultē par iespējām saņemt kredītus, piesaistīt investīcijas un citiem ar finansiālo darbību saistītiem jautājumiem.

Biznesa inkubatoros parasti uzturas:

  • firmas ar juridiskas personas statusu, t.i., firmas, kurām ir jau sava uzņēmējdarbības vēsture;
  • individuālas personas, kuras ir gatavas dibināt savu uzņēmumu, lai uzsāktu ražot biznesa plānā paredzēto produktu, t.i., atrodas tā saucamajā „pirms inkubācijas stadijā”.

Parasti biznesa inkubatorus vada inkubatoru operatori — konsultantu kompānijas, kas nodrošina uzņēmumus ar attiecīgajām telpām un pārvalda tās. Šie operatori pēc noteiktiem kritērijiem izvēlas uzņēmumus un/vai individuālās personas, kas tiks inkubēti. Tāpat arī šie operatori nodrošina inkubējamos uzņēmumus ar uzņēmējdarbības konsultācijām jau sākot no biznesa plāna izstrādes un beidzot ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu.” Biznesa inkubatoru mērķis — veicināt jaunu, dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu un inovatīvu komersantu veidošanos un attīstību, nodrošinot tos ar komercdarbībai nepieciešamo vidi, tai skaitā infrastruktūru un konsultatīvajiem pakalpojumiem. Izveidot biznesa atbalsta infrastruktūru jaunajiem komersantiem.

Biznesa inkubatoru tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir dažādu veidu un izmēru inkubatoru programmas, kuras pielāgotas dažādu reģionu konkrētajām vajadzībām un tirgiem. Lielākā daļa no pasaules biznesa inkubatoriem ir bezpeļņas organizācijas, kuru mērķis ir kāda reģiona ekonomikas augšupeja un attīstība. „Ir divu veidu biznesa inkubatori tipi:

  • Tehnoloģiskie inkubatori - ar fokusu uz tehnoloģijās balstītām idejām ar augstu izaugsmes potenciālu, kā arī uz pētniecības komercializāciju;
  • Vispārējie inkubatori — ar fokusu uz vispārēju vietējās ekonomikas attīstību, t.sk. ģimenes uzņēmumu, individuālo komersantu un tamlīdzīgu uzņēmējdarbības formu attīstību.

Šos divus tipus savukārt var iedalīt vēl divos veidos:

  • Fiziskie biznesa inkubatori, kuri piedāvā gan telpas, gan pakalpojumus. Šie inkubatori nereti izmanto arī virtuālo inkubatoru, lai veiktu darbību plašākā reģionā un izmantotu to kā mārketinga instrumentu, lai gatavotu iemītniekus telpām.”

Tikai neliela daļa no inkubatoriem tiek izveidoti peļņas nolūkos, parasti, lai palielinātu investoru ienākumus. Šādus inkubatorus var dēvēt arī par jaunās ekonomikas biznesa inkubatoriem. Šādi inkubatori darbojas peļņas nolūkos. Piesaistot privāto finansējumu, šie inkubatori investē savus līdzekļus jaunajos uzņēmumos. Peļņu šie inkubatori gūst no jauno uzņēmumu ienākumiem. Latvijā pagaidām šāda veida inkubatori vēl nav attīstījušies.

Publiskie un privātie inkubatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Biznesa inkubatori var būt privātie vai publiskie. Privātie inkubatori ir komerciālas firmas, kurām ir akciju daļas vai kuras saņem maksu par klientu nodrošināšanu ar saviem biznesa pakalpojumiem. Būtībā tās ir konsultējošās firmas, kas specializējas jaunu firmu veidošanā. Privātos biznesa inkubatorus var nosaukt par jaunās ekonomikas biznesa inkubatoriem. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem daudzas attīstītas un jaunattīstības valstis ir nodibinājušas publisko biznesa inkubatoru sistēmas, lai veicinātu un palīdzētu uzņēmējdarbībai. Daudzos gadījumos publiskie inkubatori koncentrējas uz progresīvu tehnoloģiju nozarēm. Zinātniskiem biznesa inkubatoriem efektīva sadarbība ar universitātēm un zinātniskās pētniecības institūtiem var motivēt pētniekus uzņemties risku kompānijas nodibināšanā. Neskaitot universitātes, inkubatoriem var būt arī daudz citu partneru. Tā kā jauniem uzņēmumiem ir nepieciešams finansējums attīstībai, inkubatoriem ir cieša sadarbība ar daudziem un dažādiem investoriem. Sākuma kapitāla un riska kapitāla fondi, „biznesa eņģeļi” un bankas bieži nodrošina lielāko daļu no sākuma kapitāla inkubētajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka biznesa inkubatori ir spēcīgi ekonomiskās attīstības līdzekļi, tie aktīvi sadarbojas ar reģionālām un valsts iestādēm, no kurām tie bieži saņem finansiālās subsīdijas. Daudzās valstīs biznesa inkubatoriem ir nacionālās asociācijas, lai pārstāvētu to intereses un organizētu sanāksmes, kuru gaitā tie dalās ar vērtīgāku pieredzi. Biznesa inkubatoru novērtējums Eiropā un ASV liecina, ka 90% inkubēto jaunu kompāniju ir aktīvas, un tās aug jau pēc trīs gadu darbības, kas ir daudz augstāks panākumu koeficients, nekā to jauno uzņēmumu starpā, kuri uzsāka savu darbību bez atbalsta. Šādas neatbilstības viens no iemesliem varētu būt stingrais to uzņēmumu atlases process, kuriem ir atļauts pievienoties inkubatoram. Inkubatoru operatori rūpīgi izvērtē potenciālo uzņēmēju biznesa idejas un palīdz izstrādāt tādus biznesa plānus, kuri nākotnē ir dzīvotspējīgi.”

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
  2. Latvijas Tehnoloģiskais Parks
  3. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
  4. Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs
  5. Kurzemes Biznesa inkubators
  6. Valmieras biznesa un inovāciju inkubators
  7. Tukuma biznesa un tehnoloģiju inkubators
  8. Latgales biznesa inkubatoru tīkls Ideju Viesnīca

--Matiss.kaneps 21:54, 23 janvārī, 2009 (UTC)