Biznesa klastera struktūra
Biznesa klastera struktūra nosaka klastera darbības principus. Biznesa klasteru vidē darbojošos uzņēmumus var iedalīt trīs grupās: vadošie uzņēmumi, saistīties uzņēmumi un atbalsta infrastruktūra. Aktīva savstarpējā sadarbība saista dažādās grupās ietilpstošos uzņēmumus.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biznesa klasteris
Pasaules ekonomikas literatūrā vērojamā klastera definīciju dažādība[1][2][3][4], tomēr tajās var saskatīt arī kopējas iezīmes — ģeogrāfiskā koncentrācija, savstarpējā sadarbība un kopējas intereses. Tādejādi biznesa klasteri var definēt kā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā izvietotu līdzīgu vai saistītu uzņēmumu sadarbības modeli, ko apvieno kopējs tirgus, tehnoloģijas vai zināšanas, piegādātāji, darbinieki un atbalstošās organizācijas.
[izmainīt šo sadaļu] Vadošie uzņēmumi
Biznesa klastera struktūru var attēlot piramīdas veidā. Piramīdas augšējā daļā atrodas nozares uzņēmumi (vadošie uzņēmumi), kuru darbībai piemērojas pārējie piramīdas līmeņi — saistīto nozaru uzņēmumi un atbalsta infrastruktūra. Viens no klastera galvenajiem mērķiem ir vadošo uzņēmumu attīstība un konkurētspējas palielināšana. Attīstoties vadošiem uzņēmumiem, labumu gūst arī pārējie klastera dalībnieki.
[izmainīt šo sadaļu] Saistītie uzņēmumi
Saistītie uzņēmumi (izejvielu piegādātāji, iekārtu un tehnikas ražotāji, ārpus pakalpojumu piedāvātāji u.c.) līdz ar to iegūst iespēju palielināt savas produkcijas realizācijas apjomus un iespēju ieguldīt jaunu tehnoloģiju radīšanā.
[izmainīt šo sadaļu] Atbalsta infrastruktūra
Atbalsta infrastruktūrā ietilpstošās nozares, līdz ar vadošo uzņēmumu attīstību, piedzīvo augšupeju. Piemēram, bankas palielina kredītportfeli, parādās jaunas darba vietas, palielinās pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem un jaunām tehnoloģijām, kā arī rodas papildus stimuls infrastruktūras attīstībai (ceļi, komunikācijas u.c.). Tādejādi klastera attīstība stimulē dažādu nozaru augšupeju un var būt pamats visa reģiona konkurētspējas palielināšanai.[5]
[izmainīt šo sadaļu] Sadarbība un mijiedarbība
Starp klastera dalībniekiem nepastāv parastas preču vai pakalpojumu ”pirkšanas-pārdošanas” attiecības. Klastera dalībniekus vieno kopējas intereses un vīzija, kuru sasniegšanai ir nepieciešama cieša sadarbība un savstarpējās sinerģijas radīšana. Klastera dalībnieki papildina viens otru un savstarpējās mijiedarbības rezultātā spēj sasniegt ievērojami augstāku efektivitātes līmeni nekā gadījumā, ja darbotos izolēti. Savstarpēja konkurence un sadarbība vislabāk raksturo klastera dalībnieku savstarpējās attiecības. Klastera vide veicina uzņēmumu horizontālu un vertikālu integrāciju.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Clusters for Competitiveness. (2009) The World Bank. Washington. 83 p.
- ↑ Uzņēmumu klasteru veidošana. (2007) LR Ekonomikas ministrija. Rēzekne. 64 lpp.
- ↑ Porter M. (1990) The Competitive Advantage of Nations. The Free press. New York. 855 p.
- ↑ Cluster Policy in Europe. (2008) Oxford Research. Norwey. 33 p.
- ↑ Boronenko V. (2009) The Role of Clusters in the Development of Regional Competitiveness. Doctoral Thesis. Latvia University of Agriculture.
