Blīvie spalvmākoņi

Vikipēdijas lapa

Blīvie spalvmākoņi Cirrus spissatus (Ci sp) ir spalvmākoņi ar daudziem baltiem nevienādas formas sablīvējumiem. Atšķirībā no parastajiem spalvmākoņiem, tiem nav diegiem līdzīgu formu, tie ir biezāki un var aizsegt Sauli. Parasti sastāv no ledus kristāliņiem, kuri rodas no sasaluša ūdens pilieniem. Atšķiras ar lielo garumu un to, ka neaizsedz visas debesis. Augstums mērenajos platumos ir 7—10 km, bet tropos — 17—18 km. Mākoņu biezums var būt no dažiem simtiem metru līdz dažiem kilometriem. Cauri Ci sp bieži spīd Saule, dažreiz arī Mēness. Dienā tie reti samazina apgaismojumu. Šajos mākoņos apkārt Saulei novērojami apļi ar rādiusu 22 vai 46 grādi vai šo apļu daļas. Nokrišņi ir mazi ledus kristāliņi, no kuriem sastāv blīvie spalvmākoņi, tie var lēni krist un gandrīz vienmēr iztvaiko jau lielā augstumā virs zemes. Mākoņi veidojas gaisa atdzišanas dēļ augšupejošas gaisa kustības laikā atmosfēras frontes zonā. Atdziestošajā gaisā notiek ūdens tvaiku sublimācija un ledus kristāliņu veidošanās. Vakarā pēc saulrieta Ci sp vēl ilgi paliek apgaismoti un sākumā tie izskatās sudrabaini, vēlāk zeltaini, pēc tam sarkani, vēlāk tie paliek violeti un tad nemanāmi kļūst pelēki.