Boeing 737

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Boeing 737
Boeing 737
Boeing 737-100 tā oriģinālajās Boeing krāsās

707 · 717 · 727 · 737 · 747 · 757 · 767 · 777 · 787

Tips Pasažieru lidmašīna
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Ražotājs Boeing Airplane Company
Pirmais lidojums 1967. gada 9. aprīlī
Komerciālie lidojumi kopš 10.02.1968.(Lufthansa)
Ražošanā kopš 1968. gada

Boeing 737 ir ASV aviobūves kompānijas Boeing pasažieru lidmašīnu sērija. Tas ir īso līdz vidējo attālumu reaktīvais divu dzinēju pasažieru laineris. Sākotnēji izstrādāta kā īso attālumu ekonomiska lidmašīna, par pamatu ņemot Boeing 707 un Boeing 727. Kopumā 737 klasē ir deviņas modifikācijas, no kurām -600, -700, -800 un -900 tiek ražotas arī mūsdienās.

Sākta projektēt 1964. gadā, pirmais 737 lidojums notika 1967. gadā[1] un 1968. gada februārī tos sāka izmantot aviokompānijās.[2] Boeing 737 aizņem tirgus daļu, kuru agrāk aizpildīja 707, 727, 757, DC-9 un MD-80/90 lidmašīnas.

737 sērijas modeļus Boeing ražo kopš 1967. gada, un līdz 2009. gadam ir piegadātas vairāk nekā 6000 lidmašīnu un vēl par 2000 lidmašīnu piegādi ir noslēgti līgumi.[3] Pēc 2009. gada datiem Boeing 737 sērijas lidmašīnas ir pasaulē visvairāk ražotie un pasūtītie aviolaineri.[1] Vienlaicīgi gaisā atrodas aptuveni 1250 šā modeļa lidmašīnu.[4]

Izstrāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NASA testē Boeing 737-100 prototipu

Boeing pētīja mazas distances laineru dizainu un vēlējās izveidot vēl vienu laineri, kas būtu papildinājums Boeing 727 ne pārāk tālos lidojumos nelielam pasažieru skaitam. Projektēšanas darbs sākās 1964. gada 11. maijā. Boeing sāka tirgus pētījumus 50 līdz 60 pasažieru lidmašīnām ar 50 līdz 1610 km attālumiem. Lufthansa 1965. gada 19. februārī kļuva par pirmo aviokompāniju, kura pasūtīja Boeing 737, noslēdzot līgumu par 22 lidmašīnu piegādi 67 miljonu ASV dolāru (2008. gadā 190,28 miljoni ASV dolāru) vērtībā.[5] Pēc Lufthansa pasūtijumiem tika sāktas veidot 100 sēdvietu pasažieru lidmašīnas.

1965. gada 5. aprīlī Boeing paziņoja, ka United Airlines ir pasūtījuši 40 Boeing 737 lidmašīnu. United Airlines gribēja nedaudz garāku lidmašīnu nekā tā oriģināli bija izstrādāta, tāpēc Boeing izstiepa fizelāžu par 91 cm uz priekšu un par 102 cm aiz spārniem. Pagarinātā versija tika nosaukta par 737-200, oriģinālajai dodot apzīmējumu 737-100.

Tālāka lainera uzlabošana notika vienlaicīgi abiem modeļiem (-100 un -200). Kad sākās darbs pie 737, Boeing bija atpalicis no saviem konkurentiem BAC 1-11, Douglas DC-9 un Fokker F28, kuru lidmašīnas jau bija sertificētas lidojumā. Lai paātrinātu attīstību, Boeing 60% struktūru un sistēmu aizguva no jau pastāvoša Boeing 727, galvenokār fizelāžas šķērssekcijas. Šī fizelāža ļāva izvietot 3 + 3 sēdvietas rindā, salīdzinot ar 2 + 3 konkurentu 1-11 un DC-9.

Vēlāk 737 ražošanu pārcēla uz Boeing Field (tagad oficiāli saukts par King County International Airport), jo Renton ražotnē jau tika būvēti 707 un 727. Pēc 271. lidmašīnas izgatavošnas ražošana tika pārcelta atpakaļ uz Renton 1970. gadu beigās.

Pēc visu detaļu salikšanas Boeing lidmašīnas tiek rūpīgi testētas un, ja viss ir kārtībā, tās lido uz Boeing Field, kur tās tiek krāsotas.

Dizains[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737 šasijas, kas atrodas zem spārniem un zem pilotu kabīnes, tiek ielaistas speciālās ejās lidmašīnas vēderā, šasijas kājas aizsedz speciālas durvis. Lidojumā riepas atrodas gaisā. 737 šasijas ir skaidri saskatāmas, kad lidmašīna paceļas vai arī nolaižas.

737 nav iespējams gaisā izliet degvielu. Oriģinālais variants bijā pārāk mazs, lai tas būtu nepieciešams. Tā vietā Boeing izveidoja drošības sistēmu. Balstoties uz avārijas iemeslu, 737 vai nu riņķoja apkārt lidlaukam, lai sadedzinātu lieko degvielu, vai arī nosēdās virs svara limita. Lai tas tā nenotiktu, lidaparātu vienmēr izmeklē un ja nav atrasti nekādi defekti, tam ir atļauts doties lidojumā.

Dzinēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737-800 dzinējs bez apļveida ietekas

Klasiskajiem 737 variantu (300, 400, 500) dzinējiem un jaunās paaudzes (600, 700, 800, 900) dzinējiem nav apļveida ietekas kā parastiem lidaparātiem. Klasiskajiem 737 bija CFM56 turbopropelleru dzinēji, kuri bija liels panākums degvielas ekonomijā un trokšņa samazināšanā salīdzinājumā ar Boeing 737-100 un 737-200 [[JT8D] dzinējiem. Boeing un dzinēju piegādātājs CFMI atrisināja problēmu novietojot dzinējus pirms spārniem nevis tieši zem tiem, un novietojot dzinēja piederumus dzinēja sānos nevis zem tiem.

Dzinēju dēļ tika mainīti arī spārni, kas mainīja lidaparāta aerodinamiku. Tā kā dzinēji atrodas tik tuvu zemei, 737-300 modeļiem ir lielāka iespēja dzinējos iesūkt svešus priekšmetus. Uzlabotie CFM56-7 dzinēji, kuri tiek likti jaunākās paaudzes 737 ir par 7% ekonomiskāki nekā iepriekšējie dzinēji.

Lidojuma sistēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737-200 pilotu kabīne
Modernā 737-800 pilotu kabīne

Galvenās lidmašīnas kontroles ir neiedomājami drošas. Gadījumā, ja lidmašīna zaudētu visas hidraulikas vai arī abus dzinējus, palīgā nāktu cita sistēma, kura aerodinamiski kontrolētu lidmašīnas liftus un eleronus. Pilota spēks jau ir viens kritērijs, kas var glābt lidmašīnu. 737 ir vienīgā patreiz ražotā šāda lieluma pasažieru lidmašīna, kas ir spējīga darboties bez hidraulikas.

Lielāka daļa 737 ir aprīkoti ar "uzacu logiem", kas atrodas virs galvenajiem logiem. Uzacu logi bija papildinājums oriģinālajam 707. Tie deva iespēju labāk pārredzēt situāciju, kad lidmašīna pagriežas, iespēja labāk redzēt debesis, ja ir jāvadās pēc zvaigznēm. Ar modernajām avionikām, tie kļuva mazsvarīgi un daudzi piloti patiesībā aizlika priekšā avīzes, lai neļautu saulei spīdēt acīs. Šie logi tika izņēmti no 737 dizaina 2004. gadā, lai gan joprojām tos ievieto militārajos variantos un pēc speciāla pasūtījuma.

Uzlabojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nākamās paaudzes 737 uzlocītie spārnu gali

Uzliekti spārnu gali ir pieejami jaunākajos 737 lidaparātos. Šie uzliektie spārni stāv aptuveni 2,4 metru augstumā un tiek uzlikti spārnu galos. Tie palīdz samazināt degvielas patēriņu, samazina dzinēju nodilumu un samazina troksni lidmašīnas pacelšanās laikā. Ar šādiem spārniem degvielu ir iespējams ietaupīt par pieciem procentiem.

Kopš 2008. gada jūlija 737 tiek aprīkoti ar oglekļa bremzēm, kuras ražo Messier-Bugatti. Šīs jaunās bremzes sver 250 līdz 320 kilogramus, mazāk nekā parastās dzelzs bremzes. Šāds svara samazinājums samazina degvielas patēriņu par 0,5 procentiem.

Varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737 modeļus var iedalīt trīs grupās, kur ietilpst deviņi dažādi varianti. "Oriģinālie" modeļi ir 737-100 un 737-200. "Klasiskie" modeļi ir 737-300, 737-400 un 737-500. "Jaunās paaudzes" grupā var iedalīt 737-600, 737-700/-700ER, 737-800 un 737-900/-900ER.

737 oriģinālais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737-100[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnējais modelis bija 737-100. To radīja Lufthansa 1965. gadā. 737-100 no rūpnīcas izveda 1967. gada 17. janvārī un sāka pildīt savus uzdevumus 1968. gadā. Šis modelis ir mazākais 737 sērijās. Tika pasūtīti tikai 30 737-100 modeļi un līdz mūsdienām neviens 737-100 modelis netiek izmantots. Pēdējo 737-100 modeli izmantoja NASA. Tagad tas atrodas Museum of Flight Seatlā, ASV.

737-200[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737-200 ir tas pats 737-100, tikai ar nedaudz vairāk izstieptu fizelāžu. To izlaida United Airlines 1965. gadā. 737-200 tika izlaists no rūpnīcas 1967. gada 29. jūnijā un sāka pildīt lidojumus 1968. gadā. Ar uzlabotāku -200 versiju All Nippon Airways iepazīstināja 1971. gada 20. maijā[6]. Tam tika uzlabota aerodinamika, automātiskā riteņu bremžu sistēma, vēl jaudīgāki dzinēji un lielāka degvielas ekonomija, un spēja veikt lielākus gabalus nekā sākotnējais 737-200 modelis. Boeing arī piedāvāja 737-200C(Pārveidojams), kas ļāva ātri pārveidot pasažieru lidmašīnas tipu uz kravas lidmašīnas tipu. Pēdējai 737-200 modelis tika nogādāts 1988. gada augustā[7]. Liels skaits 737-200 modeļu vēl joprojām tiek izmantoti galvenokārt "švakās" aviokompānijās un attīstības valstīs. Tos vairs īsti neizmanto, jo tiem nav liela degvielas ekonomija, lielā skaļuma dēļ un lielām apkopes izmaksām. Vairāki reģioni pat tām neļau tajos ielidot. Pluss ir tas, ka šis modelis ir spējigs kalpot uz nelīdzeniem lidlaukiem. Šos modeļus tikai dēļ tā ka tie spēj kalpot nelīdzenās lidostās vēl izmanto Canadian North, First Air Ziemeļkanādā un Cayman Airways. Daudzus gadus to izmantoja arī Alaska Airlines.

Pēc 40 gadiem pēdējai 737-200 ASV veica pasažieru pārvadājumus 2008. gada 31. martā, kuru veica Aloha Airlines (Aloha tos vēl izmanto starpsalu kravu pārvadājumos). No regulāriem pārvadājumiem ASV to izslēdza jau 2006. gadā, kad Delta Airlines to pārtrauca.

737 Klasiskais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pietuvināta apakša Braathens 737-500 parādot dzinēju pieplacināto apakšu un trīstūrveidīgo formu

Jaunās 737 klasiskās sērijas bija aprīkotas ar jauniem CFM56 turbofan dzinējiem, kuri deva milzīgu uzlabojumu degvielas ekonomijā un samazināja lidmašīnas skaļumu. Boeing un CFMI dzinējus izvietoja priekšā (nevis apakšā) spārniem un novietoja dzinēja detaļas dzinēju sānos (nevis dzinēju apakšā). Līdz ar to uzlabojās arī aerodinamika.

737-300[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737-300 ieviesa US Airways un Southwest Airlines un tas kļuva par pirmo 737 klasiskās sērijas modeli. Lidmašīna spēja pārvadāt 128 pasažierus divās klasēs ( vai 137 vienas klases lidmašīnās). 737-300 modeļi tika ražoti pat līdz 1999. gadam, kad pēdējais modelis tika piegādāts Air New Zealand 1999. gada 17. decembrī.

Kamēr tas vēl tika lietots, tam tikai veitki dažādi uzlabojumi. Spārnu galos tika pievienoti izliekumi uz augšu, kas ļāva ietaupīt degvielu. Vairāki -300 modeļi ir pārveidoti par kravas lidmašīnām.

AirBaltic 737-300

2008. gada decembrī Southwest Airlines lūdza, lai tiek nomainītas -300 modeļu sistēmas, lai tās nedaudz vairāk liīdzinātos viņu 737-700 modeļiem.

737-400[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737-400 tika izgatavots 1985. gadā kā 737-300 garāks variants, kura galvenais mērķis bija kalpot čārterreisos. Piedmont Airlines bija pirmie, kas pasūtīja šīs limašīnas, tie pasūtīja 25 lidmašīnas 1986. gadā. Pēdējo piegādi izpildīja priekš Czech Airlines 2000. gada 25. februārī.

737-400F netika ražoti, bet tie bija pārveidoti jau esošie 737-400. Pirmie, kas pārveidoja -400 sērijas modeli uz kravas modeli bija Alaska Airlines un tajā spēja ievietot 10 paletes. Tika izveidoti arī kombinētie varianti, puse lidmašīnas domāta pasažieriem un puse kravas nodalījumam (737-400 Combi). Tagad tiek izmantoti tikai 737-400 Combi modeļi.

737-500[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AirBaltic 737-500

737-500 izlaida Southwest Airlines 1987. gadā un to sāka izmantot 1990. gadā. Fizelāžas garums ir līdzīgs 737-200, bet tehniskie uzlabojumi atšķiras no 737 klasiskās sērijas. Ar to bija iespējams veikt lielākas distances ar mazāk pasažieriem un lielāku degvielas ekonomiju nekā 737-300. Pēdējais -500 tika piegādāts All Nippon Airways 1999. gada 26. jūlijā.

737 Jaunā paaudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

90. gadu sākumā bija skaidrs, ka Airbus A320 būs liels Boeing konkurents, jo Airbus sāka iekarot iepriekšējos Boeing 737 klientus, kā piemēram Lufthansa un United Airlines. -600, -700, -800 bija ieplānots. Pēc ilgām izpētēm un diskusijām ar galvenajiem 737 klientiem, gatavojās izgatavot 737 Jaunās paaudzes lidmašīnas.

Jauninājumi:

  • Uzlaboti CFM56-7 turbofan dzinēji, 7% lielāka degvielas ekonomija nekā CFM56-3
  • Spēja veikt distances 5600 km lielos attālumos;
  • Pasažieru kabīnes līdzinās Boeing 777;
  • Palielināts spārnu platums;
  • Izliektie spārnu gali praktiski uz visiem modeļiem;
  • Pārveidots vertikālais stabilizātors.

Boeing piegādāja savu 5000. modeli Southwest Airlines 2006. gada 13. februārī. Boeing piegādāja savu 6000. 737 Norwegian Air Shuttle 2009. gada aprīlī.

737-600[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737-600 aizvietoja 737-500 un bija domāts, ka aizvietos arī DC-9. Pirmo 737-600 izlaida 1998. gada 18. septembrī un to piegādāja priekš Scandinavian Airlines. -600 modelis ir vienīgais ražošanā palikušais 737 modelis, kuram netiek likti izliekumi spārnu galos.

737-600 sacentās ar Airbus A318, Embraer 195 un vēlāk arī CSeries jet. Pagaidām ir piegādāti 69 -600 modeļi.

737-700[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

TAROM 737-700

737-700 pirmais modelis bija pasūtīts pēc Southwest Airlines pieprasījuma 1993. gada novembrī. Šis modelis balstijās uz 737-300 sērijas modeli. Tas aizvietoja 737-300 un tā tiešais konkurents bija Airbus A319. Tas spēja pārvadāt 132 pasažierus divās klasēs, vai arī 149 vienā klasē.

737-700C ir pārveidojamā versija, kuru var pārveidot par kravas lidmašīnu. Kreisajā pusē lidmašīnai atrodas ir lielas durvis. To sāka lietot US Navy.

2006. gada 31. janvārī tika igatavots 737-700ER. Pirmais pasūtītājs bija All Nippon Airlines 2007. gada 16. februārī. Tas spēj nolidot 10205 kilometrus ar 126 pasažieriem divās klasēs. Konkurents šim modelim ir Airbus A319LR. 700ER modelis ir vienīgais 737 sērijās ar tik lielu lidojuma distanci.

2008. gada jūlijā Delta Airlines pasūtija pirmos 10 -700 modeļus ar Messier-Bugatti oglekļa bremzēm.

737-800[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boeing 737-800

737-800 ir 737-700 izstieptāka versija un 737-400 aizvietotājs. To izlaida Hapag-Llooyd Flug (tagad TUIfly) 1994. gadā un to sāka lietot 1998. gadā. -800 spēj pārvadāt 162 pasažierus divās klasēs un 189 pasažierus vienā klasē un ir konkurents Airbus A 320. Daudzām aviokompānijām 737-800 aizvietoja 737-200, MD-80 sērijas un MD-90 sērijas lidmašīnas.

737-900[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

An Alaska Airlines 737-900

Vēlāk Boeing iepazīstināja visus ar 737-900, garāko un visspēcīgāko modeli kāds ietilpst 737 sērijās. Alaska Airlines to palaida 1997. gadā un to sāka izsūtīt 2001. gada 15. maijā. -900 saglabā tās pašas izejas konfigurācijas un iespēju pārvadāt 177 pasažierus divās klasēs un 189 pasažierus vienā klasē. 737-900 saglabā iespēju labi ietaupīt degvielu un iespēju labi piepildīt lidmašīnu ar kravu. Un līdz ar to -900 ir spējīgs konkurēt ar Airbus A321.

737-900ER (pirms ražošanas saukts par 737-900X) ir jaunākais un garākais modelis Boeing 737 sērijās un spēja pārvadāt tādu pasažieru daudzumu kā 757-200 un tieši konkurēt ar Airbus A321.

Divu pāru izejas durvis un pieplacināta aizmugure ļauj palielināt pasažieru skaitu līdz 180 divās klasēs un līdz 215 vienā klasē. Spārnu izliekumi galos, ļauj ietaupīt degvielu gandrīz līdz 5%.

Pirmais 737-900 tika izgatavots 2006. gada 8. augustā Rentonā, Vašingtonas štatā, un pirmais pasūtītājs bija Lion Air. Lion Air saņēma šo lidmašīnu 2007. gada 27. aprīlī ar sakombinētu krāsojumu no Lion Air zīmola un Boeing zīmola.

737-900ER tagad ir Boeing standarta piedāvājums 737-900 modeļu sērijās. 737-900 netiek vairs ražots par labu -900ER modelim.

Pieprasījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polynesian Blue 737-800 Wellingtonas Internacionālajā Lidostā, Jaunzēlandē.

737 modeļus izmanto vairāk nekā 500 aviokompānijas, kuri lido uz aptuveni 1200 galamērķiem 190 valstīs. Vairāk nekā 8000 modeļu pasūtīti, vairāk par 6000 modeļiem piegādāti un vairāk par 4500 modeļiem vēl izmantošanā, un vidēji katru dienu gaisā paceļas 1250 lidmašīnu. Un katru sekundi kāds 737 paceļas vai nolaižas. Kopš 737 sāka pārvadāt pasažierus no 1968. gada, 737 ir pārvadājis vairāk par 12 miljardiem pasažieru un mērojuši 65 miljardus kilometru un gaisā ir bijuši vairāk par 269 stundām. 737 sērija aizņem 25% pasaulē izmantoto lidmašīnu.

Specifikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

737-100 737-200 737-200 Uzlabotais Boeing 737 Klasiskais (-300/-400/-500) Boeing 737 Jaunā paaudze (-600/-700/-800/-900)
Piloti Divi
Sēdvietas 85 (2-klases)
96 (1-klase)
97 (2-klases)
124 (1-klase)
102 (2-klases)
130 (1-klase)
108 - 146 (2-klases)
122 - 159 (1-klase)
108 - 177 (2-klases)
130 - 189 (1-klase)
Garums 28,65 m 30,53 m 31—37 m 31—42 m
Spārnu platums 28,35 m 28,88 m 34,32 m
35,79 m
Spārnu slīpums 25 grādi 25,02 grādi
Astes augstums 11,23 m 11,07 m 12,57 m
Kabīnes platums 3,53 m
Fizelāžas platums 3,76 m
Kravas ietilpība 18,4 m3 24,8 m3 23,3—38,9 m3 21,4—52,0 m3
Pašmasa 28100 kg 31600 kg 31700 kg 31300—33600 kg 36400—44700 kg
Maksimālais pacelšanās svars (MTOW) 49900 kg 52400 kg 58100 kg 63300—68000 kg 65500—85100 kg
Lidošanas ātrums 780 km/h 823 km/h
Maksimālais ātrums 876 km/h
Ieskrējiens ar pilnu masu 2026 m - - 2300—2590 m 2400—2500 m
Maksimālais lidojuma attālums(ar pilnu masu) 2850 km 3500—4300 km 4200—4440 km 5650—10200 km
Maksimālā degvielas ietilpība 17900 l 18100 l 19500 l 20100 l 26020 l
Apkalpošanas augstums 10700 m 11300 m 12500 m
Dzinēji (×2) Pratt & Whitney JT8D CFM International 56-3 series CFM International CFM56-7 series
Vilces spēks (×2) 64 kN 64—77 kN 89—100 kN 87—121 kN

Piegādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 1996 1995 1994 1993 1992 1991 1990 1989 1988
237 290 330 302 212 202 173 223 299 281 320 281 135 76 89 121 152 218 215 174 146 165
1987 1986 1985 1984 1983 1982 1981 1980 1979 1978 1977 1976 1975 1974 1973 1972 1971 1970 1969 1968 1967
161 141 115 67 83 95 108 92 77 40 25 41 51 55 23 22 29 37 114 105 4

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Kingsley-Jones, Max. "6,000 and counting for Boeing’s popular little twinjet." Flight International, Reed Business Information, April 22, 2009. Retrieved: April 22, 2009.(angliski)
  2. "The Boeing 737-100/200." Airliners.net, Demand Media, Inc. Retrieved: April 22, 2009.(angliski)
  3. "737 Model Orders and Deliveries data." Boeing, 2009. gada maijs (angliski)
  4. flightglobal. com "The 737 Story: Little Wonder". Retrieved: January 7, 2008.(angliski)
  5. "German Airline Buys 21 Boeing Short-Range Jets." The Washington Post, February 20, 1965. Retrieved: February 26, 2008.
  6. Bowers 1989, p. 496.
  7. "About the 737 Family." The Boeing Company. Retrieved: December 20, 2007.