Bolometrs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Bolometrs ir mērinstruments starojuma enerģijas mērīšanai. To 1878. gadā izgudroja amerikāņu astronoms Semjuels Pīrponts Lenglijs (Samuel Pierpont Langley). Bolometra galvenā sastāvdaļa ir ļoti plānas platīna, germānija vai cita vadoša materiāla plāksnītes, kuras ir melninātas, lai labāk uztvertu starojumu. Plāksnītes starojuma ietekmē sasilst un mainās (palielinās) to elektriskā pretestība, kuru var viegli izmērīt. Bolometrs ir jūtīgs pret visu starojuma spektru. Visbiežāk to izmanto astronomijā debess ķermeņu starojuma mērīšanai.