Bonifācijs VIII

Vikipēdijas lapa
Bonifācijas VIII
Bonifacius VIII
Romas pāvests
Amatā
1294. gada 24. decembris — 1303. gada 11. oktobris
Priekštecis Celestīns V
Pēctecis Benedikts XI

Dzimšanas dati ap 1235. gadu
Ananji, Pāvesta valsts
(Lacio, Karogs: Itālija Itālija)
Miršanas dati 1303. gada 11. oktobrī
Roma, Pāvesta valsts
(Karogs: Itālija Itālija)
Reliģija Romas katoļu baznīca

Bonifācijs VIII (latīņu: Bonifacius VIII; dzimis ap 1235. gadu; pilsoniskais vārds — Benedeto Kaetāni (Benedetto Caetani), miris 1303. gada 11. oktobrī) bija Romas pāvests no 1294. gada līdz nāvei 1303. gadā.

Pirms pāvesta amata ieņemšanas daudzkārt darbojās kā pāvesta legāts dažādās valstīs. Kļuva par pāvestu pēc Celestīna V atteikšanās no pāvesta amata Neapolē. Bonifācija loma Celestīna atteikumā ir neskaidra.

Neveiksmīgi centās realizēt praksē baznīcas varas pārākuma principu pār valsts varu, tomēr sastapās ar pretestību no Francijas karaļa Filipa IV Skaistā puses. Savstarpējā cīņā par varu beidzās ar franču karaspēka ierašanos pāvesta rezidencē dzimtajā Ananji un pāvesta fizisku ietekmēšanu no franču karaļa padomnieka Gijoma de Nogarē. Īsi pēc tam Bonifācijs VIII mira.

1300. gadā Romā noorganizēja krāšņus svētkus, celdams baznīcas prestižu un iegūdams līdzekļus. Bonifācijs bija Džoto aizbildnis. Izdeva bullu, kurā dibināja slavenāko Romas universitāti — La Sapienza. Kā politiskais pretinieks Dante "Dieviškajā komēdijā" ievietoja Bonifāciju astotajā elles lokā. Bonifāciju savos darbos pieminējuši arī Fransuā Rablē un Džovanni Bokačo.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]