Boriss Gelfands

Vikipēdijas lapa
Boriss Gelfands
בוריס גלפנד
Boriss Gelfands 2010. gadā
Boriss Gelfands 2010. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1968. gada 24. jūnijā (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Karogs: Izraēla Izraēla
Nodarbošanās šahists

Boriss Gelfands (ivritā: בוריס גלפנד; krievu: Борис Абрамович Гельфанд; dzimis 1968. gada 24. jūnijā, Minskā) ir Izraēlas (agrāk PSRS un Baltkrievijas) starptautiskais lielmeistars šahā (1989).

Šahista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu iemācījies spēlēt 4 gadu vecumā. Pilnveidojies pie pazīstamā Baltkrievijas šaha trenera Alberta Kapenguta. No 1980. līdz 1983. gadam bijis Tigrana Petrosjana šaha skolas audzēknis. 1984. gadā pirmo reizi uzvarējis Baltkrievijas šaha čempionātā.[1] 1985. gadā atkārtojis šo panākumu.[2] 1985. gadā Jūrmalā uzvarējis PSRS junioru čempionātā.[3]

Kopš 1990. gada regulāri piedalījās Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas ciklos. 1990. gadā starpzonu turnīrā Manilā dalījis pirmo vietu kopā ar Vasiliju Ivančuku, apsteidzot Višvanatanu Anandu un Naidželu Šortu.[4] 1991. gadā pretendentu mačos tika līdz ceturtdaļfinālam, kur piekāpies Šortam ar 3:5.[5] 1993. gadā uzvarējis starpzonu turnīrā Bīlē (Šveice).[6] 1994.-1995. gada pretendentu mačos uzvarējis Maiklu Adamsu un Vladimiru Kramņiku, tomēr finālā piekāpies Anatolijam Karpovam ar 3:6.[7] 1997. gadā FIDE Pasaules šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas ticis līdz pusfinālam, kur zaudējis Anandam.[8] 1998. gadā repatriējies uz Izraēlu. Nākamajos Pasaules šaha čempionātos ticis līdz 4. kārtai 1999. gadā[9] un 2000. gadā,[10] kur zaudējis Aleksandram Halifmanam un Aleksejam Širovam. 2001. gada Pasaules čempionātā izstājies pēc zaudējuma 5. kārtā.[11]

Veiksmīgi piedalījies starptautiskajos šaha turnīros. 1992. gadā Maskavā uzvarējis Aleksandra Aļehina memoriālā. Divas reizes bijis Akibas Rubinšteina memoriāla uzvarētājs Polijā.[12][13] 2005. gadā ieņēmis 6. vietu Pasaules kausa izcīņā un kvalificējies pretendentu mačiem.[14] 2007. gadā pretendentu maču finālā uzvarējis Gatu Kamski ar 3½:1½.[15] Šis panākums nodrošinājis vietu Pasaules šaha čempionāta turnīrā Mehiko, kur Gelfands palicis 3. vietā, atpaliekot tikai no Ananda un Kramņika. 2009. gadā uzvarējis Pasaules kausa izcīņā šahā, finālā pieveicot Ruslanu Ponomarjovu ar 7:5.[16] 2011. gadā Kazaņā kļuvis par pretendentu maču uzvarētāju finālā pieveicot Aleksandru Griščuku ar 3½:2½.[17] Tomēr mačs par Pasaules šaha čempiona nosaukumu pret Anandu Gelfandam nebija veiksmīgs, un 2012. gadā Maskavā viņš zaudēja ar 7½:8½.[18] Nākamajā ciklā 2013. gadā pretendentu turnīrā Londonā Gelfands palika tikai 6. vietā.[19] 2013. gadā uzvarējis Mihaila Tāla memoriālā Maskavā.[20]

Pasaules šaha olimpiādēs PSRS, Baltkrievijas un Izraēlas izlašu sastāvos piedalījies 11 reizes (1990, 1994-1996, 2000-2014). Komandu kopvērtējumā ieguvis visu medaļu komplektu (zelts - 1990, sudrabs - 2008, bronza - 2010), bet individuālajā vērtējumā sudraba medaļu (2008). Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 5 reizes (1989, 1999-2005) un izcīnījis trīs medaļas komandu kopvērtējumā (zelts - 1989, sudrabs - 2003, 2005). Trīs reizes (2005, 2010, 2015) piedalījies Pasaules komandu šaha čempionātos.

2015. gadā ieņēmis 3. vietu Vladimira Petrova memoriālā Jūrmalā ar 8,5 no 11.[21]

2021. gada novembrī Rīgā ierindojies 68. vietā 2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā.[22]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]