Borts

Borts ir kuģa sāns. Borts sastāv no ārējās apšuves un karkasējuma. Ārējo apšuvi veido tērauda plātnes. Tās ir atšķirīga biezuma atkarībā no atrašanās vietas. Karkasējumu var veidot pēc dažādām sistēmām. Pie karkasējuma šķērssaistu sistēmas brangas veido no velmētiem vai metinātiem profiliem (bumbuļslokšņprofils, leņķdzelzs) un uzstāda atkarībā no kuģa izmēriem ik pēc 0,5 - 0,8 m. Parasti stringerus (kalsiņus) neuzstāda, bet, ja būves noteikumos tie ir paredzēti, to platumam jābūt vienādam ar brangas profila augstumu. Priekšgalā uzstāda papildus pastiprinājumus, kā brangas, stringerus un platformas.

Brangu augšējos galus savieno ar bimsiem (rāmja šķērssaists) ar bimsu kneijām, bet apakšējos galus stiprina pie dibena karkasējuma ar kimeņkneijām. Brangu pie kneijas piemetina sadurvietās. Lai uzlabotu kimeņkneiju stiprību, tās brīvo malu atloka vai pie tās piemetina josliņu. Uz kuģiem ar dubultdibenu kimeņkneiju piemetina pie dubultdibena malējās loksnes (kimeņkalsiņa), bet, ja nav dubultdibena, pie floras.

Būvējot uz kuģa vairākus klājus, brangas izvēlas ar dažādu profilu: tilpņu brangas, kā vairāk noslogotas, taisa ar lielāku augstumu, brangas virs starpsienu klāja izgatavo mazāka profila. Uz tankeriem, pie borta karkasējuma šķērssaistu sistēmas, liek reti izvietotus, platus bortu stringerus uz kuriem balstās brangas. Stringerus stiprina pie šķērsstarpsienām ar kneiju palīdzību. Borta karkasējums garensaistu sistēmā sastāv no reti liktām rāmja brangām un bieži liktiem bortu garensaistiem. Rāmja brangas kopā ar florām un rāmja bimsiem veido izturīgu brangu rāmi, kurš nodrošina korpusa šķērsstiprību.

Lai nodrošinātu to, ka pasažieri, komanda un klāja krava nekrīt pāri bortam, visiem atklātajiem klājiem ir falšborts vai leijeru (reliņu) aprīkojums.

Falšbortu uzstāda uz zemu izvietotiem klājiem, kuri pakļauti pieliešanai ar ūdeni vētras laikā. Falšborts arī aizsargā no viļņa klāja kravu, tāpēc uz kuģiem, kas bieži pārvadā klāja kravas, piemēram, kokvedējiem, falšbortu taisa izturīgāku un augstāku.

Falšborts ir kā borta apšuves tērauda josla ar biezumu 4 - 7 mm un augstumu ne mazāku par 1,1 m (uz kuģiem lielākiem par 40 m). Iekšpusē to nostiprina ar statņiem (kontraforsiem), kuras uzstāda ik pēc divām trijām špacijām. Lai falšborts izturētu viļņu triecienus, kontraforsus, lai palielinātu to stiprību, taisa no profiltērauda vai no tērauda plātnes ar atlocītām malām. Lai palielinātu falšborta stiprību, starp tā statņiem dažreiz metina ribas. Pa tā augšējo malu stiprinās planširs (apmale) no joslas vai speciāla profiltērauda. Uz pasažieru kuģiem planširu no augšas noklāj ar koka brusu.

Lai aiz borta novadītu ūdeni, kuru uzņem uz klāja vētras laikā, falšbortā veido lielus izgriezumus - ūdens vārtus. Ja falšbortu cieti savieno ar šīrstreku (borta apšuves augšējā josla) falšbortā, kā tālākajā konstrukcijā no neitrālās ass, parādās lieli spriegumi, kuri var novest pie plaisu parādīšanās. Šo plaisu izplatīšanās pa bortu un klāju var novest pie lielas avārijas. Lai izslēgtu falšbortu no kopējās kuģa lieces, to bieži stiprina tikai pie statņiem, atstājot spraugu starp to un šīrstreku platumā ap 100 mm, kura aizvieto ūdens vārtus. Citās konstrukcijās tiem pašiem mērķiem taisa vertikālus griezumus vai slīdošus savienojumus starp atsevišķām falšborta plātnēm.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)