Botānika

Botānika ir zinātne par augiem

Botānika (grieķu: βοτανή, botanē — ‘augs’) ir bioloģijas nozare, kurā pēta augus un to dzīvības norises. To reizēm sauc arī par augu zinātni vai augu bioloģiju. Tajā pēta augu augšanu, vairošanos, vielmaiņu, attīstību, slimības un augu evolūciju.

Botānikas vēsture

Agrā botānika

Par "botānikas tēvu" dēvē Teofrastu (372.-286. gadā p.m.ē., sengrieķu filozofs, Aristoteļa māceklis), kurš ir aprakstījis aptuveni 450 augu, iedalot tos kokos, krūmos un lakstaugos. Botānikas pirmsākumu laikā ir uzrakstīti divi ievērojami apcerējumi: "Augu vēsture" (Historia Plantarum) un "Augu cēloņi". Abas šīs grāmatas kopā dod vissvarīgāko ieguldījumu botānikā no antīkajiem laikiem līdz viduslaikiem.

1665. gadā, izmantojot vienu no pirmajiem mikroskopiem, Roberts Huks atklāja šūnas korķa slānītī, kādu laiku vēlāk arī dzīvu augu audus. Vācietis Leonharts Fuks, šveicietis Konrāds Gessers, kā arī angļu izgudrotāji Nikolass Kulpepers un Džons Gerards paziņoja par zālēm, kuras, pagatavotas no augiem, bija iespējams dabūt gatavā veidā aptiekās vai veikalos.

Modernā botānika

Ievērojams zināšanu daudzums ir iegūts, studējot augu paraugus, kā, piemēram, Arabidopsis thaliana. Šis sinepju augs bija pirmais, kura genoms tika izpētīts, lai arī citi augi ir rosinošāki, jo tiem ir vairāki hromosomu komplekti (šāda parādība tiek saukta arī par poliploīdu). Zaļās aļģes (hlamidomonas) ir cita veida organisms, kas ir ticis ļoti rūpīgi studēts un izpētīts, lai nodrošinātu tai vietu augu bioloģijā.

Botānikas nozares

Botānika iedalās vēl sīkākās nozarēs atkarībā no tā, kas tiek pētīts. Nozīmīgākās botānikas nozares ir šādas:

• agronomija (ar augu audzēšanu saistīta nozare);
• algoloģija (pēta aļģes);
• augu fizioloģija (pēta augu dzīvības funkcijas);
• augu ģenētika (pēta augu ģenētiku);
• augu morfoloģija (pēta augu uzbūvi);
• augu sistemātika (pēta augu taksonomiju);
• brioloģija (pēta sūnas);
• etnobotānika (pēta attiecības starp cilvēkiem un augiem);
• fitoģeogrāfija (pēta augu izplatību);
• fitoķīmija (pēta augu ķīmiskos procesus);
• fitopatoloģija (pēta augu slimības);
• ģeobotānika (pēta veģetācijas un vides savstarpējās attiecības);
• kriptobotānika (pēta augus, kuri ir apdraudēti vai nesen izmiruši);
• lihenoloģija (pēta ķerpjus);
• mežsaimniecība (ar mežu apsaimniekošanu saistīta nozare);
• mikoloģija (pēta sēnes);
• paleobotānika (pēta fosilos augus);
• palinoloģija (pēta augu putekšņus un sporas);