Brāļi Grakhi

Brāļi Grakhi (Tibērijs un Gajs; latīņu: Tiberius et Gaius Sempronius Gracchus) bija zemes reformu autori ap 133 - 122 g.p.m.ē.

Tibērijs Grakhs, kurš bija vecākais no brāļiem, izdeva vairākus likumus, kas paredzēja zemes privātīpašuma maksimuma noteikšanu un zemes piešķiršanu Romas trūcīgajiem pilsoņiem no valsts fonda, bet Romas aristokrātija noraidīja šo reformu. Reforma arī paredzēja, ka kareivji ar ekipējumu jānodrošina no valsts līdzekļiem.

Brāļu Grakhu reformas izraisīja plašus un ilgstošus nemierus. Šo nepopulāro reformu dēļ abi brāļi tika noslepkavoti.

Brāļu Grakhu reformas tikai pēc viņu nāves kļuva populāras. Tās akceptēja Jūlijs Cēzars, kurš bija pārliecināts, ka tās dos lielu efektu. Un tā tas arī notika. Pēc zemes reformas, kurās Lielo muižu īpašniekim nācās sadalīt savu zemi nabadzīgajiem zemniekiem, zeme sāka nest lielāku ražu. Tomēr radās daudz sīkzemnieku, kuriem nepietika zemes, jo tā bija sadalīta vairākas daļās. Sīkzemnieki ar to nebija mierā, tāpēc viņi izdomāja nodedzināt Lielās muižas. Tomēr vekseļa saimnieks Glērs novērsa šos postījumus piešķirot sīkzemniekiem pabalstu. Pēc šī notikuma brāļu Grakhu reforma kļuva ievērojama un to īstenoja vairākās pasaules valstīs.

Brāļi Grakhi bija parasti zvejnieki, kuri nolēma pievērsties lauksaimniecībai un viņiem vajadzēja jaunas zemes. Tomēr zemi nevarēja iegūt, jo visas zemes piederēja Lielajiem muižu īpašniekiem. Tāpēc brāļi Grakhi cītīgi iesaistījās dažādos protestos, kuru laikā viņi demostrēja neapmierinātību ar šī brīža situāciju valstī.

Brāļu Grakhu reformu cēloņi

1. Valdīja aristokrātija un despotiskā vara spieda nabadzīgajiem pilsoņiem, kuriem nebija piešķirti zemes gabali, iesaistīties cīņā par izdzīvošanu. Brāļi Grakhi bija pirmie, kas uzdrošinājās ieviest skaidrību modelī, kuru iedzīvotāji uzskatīja par pašsaprotamu. Tāpēc arī radās reformas par Zemes īpašuma maksimuma noteikšanu, kas ietvēra, ka muižu ir jāsadala un zemei nedrīkst būt lielākai par 40 kvadrātmetriem. Par katriem 6 kvadrātmetriem bija jāmaksā nodevas.

2. Brāļi Grakhi iesaistījās arī kara lietās, bet viņiem nepietika līdzekļu, lai iagādātos kara epikējumu, kas sastāvēja no kaulu apkakles, bronzas bruņu vestes, metāla galvassegas, kaujas ieročiem. Brāļi Grakhi to visu nespēja iegādāties un arī valsts nepiešķīra līdzekļus. Tāpēc arī reforma paredzēja to, ka kara epikējumu jānodrošina no valsts līdzekļiem, bet valsts to neatbalstīja, jo uzskatīja, ka katram pašam jāgādā sev epikējums.

3. Pilsētiņā, kurā dzīvoja Brāļi Grakhi - Manhetenā 127. gadā p.m.ē. nācās saskartiem ar problēmām, kas nāca virknēm. No sākuma šajā pilsētiņai uzbruka un iznīcināja zemes, muižas, sētas un ievainojas vairākus simtus zemnieku, daudzi arī gāja bojā. Šī pilsētiņa tika arī izlaupīta. Brāļi Grakhi uzskatīja, ka ja valsts būtu nodrošinājusi katram kara epikējumu un būtu atdevusi trūcīgajiem iedzīvotājiem daļu zemes, tad iedzīvotāji nebūtu tik sašķēlušies un arī valsts sistēma būtu stabila. Sistemātiski tas nebija iespējams.

4. Brāļi Grakhi ilgi cīnījās par taisnību, lai iegūtu sev nelielu zemes gabalu. Viņi ieguva 13 kvadrāmetru lielu zemes gabalu, kuru brāļi Grakhi tā arī nepaspēja iekopt, jo viņiem to drīz vien atņēma. Tas arī bija viens no galvenajiem cēloņiem brāļu Grakhu reformu uzsākšanai.

Brāļu Grakhu reformu norise

Brāļu Grakhu reformas sākumā neviens īsti neatbalstīju brāļu reformu, jo tā neatbilda valsts noteiktajiem un ierastajiem standartiem. Valstī sākās disoklerācija (tiesa pret iebildumu vai neapmierinātības vēršanu pert šobrīdējo valsts iekārtu). Neviens netika pasargāts no jaunās sistēmas, kas valdīja valstī. Tomēr brāļiem Grakhiem izdevās piesaistīt jaunus biedrus cīņā par Zemes reformu. Brāļi Grakhi un atbalstītāji cīnījās pret valsts skopumu, kura negribēja piešķirt tiem līdzekļus, gan zemes, gan kara epikējuma. Lai noslāpētu Brāļus Grakhus ikvienam, kurš vēlējās atbalstīt brāļus Grakhu bija jāatbild valsts amatpersonām, kuras izlēma gaidāmo sodu un lēmumu pieņēma zemes guberņas priekšsēdis, kuru ievēlēja kara padome. Kad brāļu Grakhu reforma kļuva nevaldāma, valsts amatpersonām uzdeva brāļus Grakhus sagūstīt. Brāļi to uzzinot uzreiz pameta savas dzīvesvietas un pivērsās bēguļošanai. Tomēr viņus noķēra un nogalināja. Vispirms sagūstīja Tibēriju, kurš bija pametis savu paslēptuvi, lai aizietu pēc pārtikas. Kad Tibēriju sagūstīja, Gajs Grahs nespēja dzīvot bez sava brāļa, tāpēc viņš arī padevās. Un brāļi Grakhi nonāca uz asins tiesu, kurā viņiem piešķīra nāves sodu. Tikai pēc 12 gadiem brāļu Grakhu reformas kļuva populāras un tās tika ieviestas vairākās pasaules valstīs. Brāļus Grakhus uzskata par ļoti nozīmīgām personām Romas vēsture laikā. Brāļus Grakhus atdzina par ievērojamiem reformistiem.