Brāļi Grakhi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Brāļi Grakhi (Tibērijs un Gajs; latīņu: Tiberius et Gaius Sempronius Gracchus) bija zemes reformu autori ap 133.—122. g.p.m.ē.

Tibērijs Grakhs, kurš bija vecākais no brāļiem, izdeva vairākus likumus, kas paredzēja zemes privātīpašuma maksimuma noteikšanu un zemes piešķiršanu Romas trūcīgajiem pilsoņiem no valsts fonda, bet Romas aristokrātija noraidīja šo reformu. Reforma arī paredzēja, ka kareivji ar ekipējumu jānodrošina no valsts līdzekļiem.

Brāļu Grakhu reformas izraisīja plašus un ilgstošus nemierus. Cīņā par reformām abi brāļi gāja bojā. Tibēriju Grakhu ielu kaujā nogalināja Romas senatori. Gajs Grakhs izdarīja pašnāvību.

Brāļu Grakhu reformas tikai pēc viņu nāves kļuva populāras. Pēc zemes reformas, kurās lielo muižu īpašniekiem nācās sadalīt savu zemi nabadzīgajiem zemniekiem, zeme sāka nest lielāku ražu. Tomēr radās daudz sīkzemnieku, kuriem nepietika zemes, jo tā bija sadalīta vairākas daļās. Sīkzemnieki ar to nebija mierā, tāpēc viņi izdomāja nodedzināt lielās muižas. Tomēr vekseļa saimnieks Glērs novērsa šos postījumus piešķirot sīkzemniekiem pabalstu. Pēc šī notikuma brāļu Grakhu reforma kļuva ievērojama un to īstenoja vairākās pasaules valstīs.

Brāļi Grakhi cītīgi iesaistījās dažādos protestos, kuru laikā viņi demonstrēja neapmierinātību ar šī brīža situāciju valstī.

Brāļu Grakhu reformu cēloņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Valdīja aristokrātija un despotiskā vara spieda nabadzīgajiem pilsoņiem, kuriem nebija piešķirti zemes gabali, iesaistīties cīņā par izdzīvošanu. Brāļi Grakhi bija pirmie, kas uzdrošinājās ieviest skaidrību modelī, kuru iedzīvotāji uzskatīja par pašsaprotamu. Tāpēc arī radās reformas par Zemes īpašuma maksimuma noteikšanu, kas ietvēra, ka muižu ir jāsadala un zemei nedrīkst būt lielākai par 40 kvadrātmetriem. Par katriem 6 kvadrātmetriem bija jāmaksā nodevas.

2. Reforma paredzēja to, ka kara ekipējumu jānodrošina no valsts līdzekļiem, bet valsts to neatbalstīja, jo uzskatīja, ka katram pašam jāgādā sev ekipējums.

3. Pilsētiņā, kurā dzīvoja Brāļi Grakhi - Manhetenā 127. gadā p.m.ē. nācās saskarties ar virkni problēmu. No sākuma šai pilsētiņai uzbruka un iznīcināja zemes, muižas, sētas un ievainoja vairākus simtus zemnieku, daudzi arī gāja bojā. Šī pilsētiņa tika arī izlaupīta. Brāļi Grakhi uzskatīja, ka, ja valsts būtu nodrošinājusi katram kara ekipējumu un būtu atdevusi trūcīgajiem iedzīvotājiem daļu zemes, tad iedzīvotāji nebūtu tik sašķēlušies un arī valsts sistēma būtu stabila. Sistemātiski tas nebija iespējams.

Brāļu Grakhu reformu norise[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brāļu Grakhu reformas sākumā neviens īsti neatbalstīja, jo tās neatbilda valsts noteiktajiem un ierastajiem standartiem. Valstī sākās disoklerācija (tiesa pret iebildumu vai neapmierinātības vēršanu pret šobrīdējo valsts iekārtu). Neviens nebija pasargāts no jaunās sistēmas, kas valdīja valstī. Tomēr brāļiem Grakhiem izdevās piesaistīt jaunus biedrus cīņā par zemes reformu. Brāļi Grakhi un atbalstītāji cīnījās pret valsts skopumu, kura negribēja piešķirt tiem līdzekļus, gan zemes, gan kara ekipējumu. Lai noslāpētu brāļus Grakhus ikvienam, kurš vēlējās atbalstīt brāļus Grakhus bija jāatbild valsts amatpersonām, kuras izlēma gaidāmo sodu un lēmumu pieņēma zemes guberņas priekšsēdis, kuru ievēlēja kara padome.

Ielas kaujā tika nogalināts Tibērijs Grakhs. Gajs Grakhs turpināja cīnīties par reformām. Būdams prasmīgs demagogs un daudz agresīvāks par vecāko brāli, viņš izvirzīja daudz radikālākas idejas. 121.g.p.m.ē. Romas senatori uzbruka Gajam Grakham. Gajs Grakhs aizbēga no vajātājiem un izdarīja pašnāvību.

Tikai pēc 12 gadiem brāļu Grakhu reformas kļuva populāras un tās tika ieviestas vairākās pasaules valstīs. Brāļus Grakhus uzskata par ļoti nozīmīgām personām Romas vēsturē.