Brīvā cīņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Brīvā cīņa

Brīvā cīņa ir cīņas sporta veids.

Tajā divi sportisti cīnās uz speciāla paklāja, kura diametrs ir 12—17 metri.[1] Sportisti tiek iedalīti septiņās svara kategorijās. Cīņa notiek divos periodos, no kuriem katrs ir trīs minūtes garš. Par uzvarētāju tiek atzīts tas sportists, kas pretinieku ir piespiedis pie paklāja ar abām lāpstiņām vai arī ieguvis vairāk punktus, nekā pretinieks (punkti tiek piešķirti par veiksmīgi lietotiem tehniskajiem paņēmieniem).[1] Klasiskajā cīņā ir atļauts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu, kā arī izmantot paņēmienus ar kājām, šīs abas lietas ir aizliegtas grieķu-romiešu cīņā.[1]

Brīvā cīņa ir radusies Ziemeļamerikā un Šveicē.[1] Pirmoreiz Olimpisko spēļu programmā tikusi iekļauta 1904. gadā. Latvijā brīvās cīņas aizsākumi meklējami 1920. gadu vidū, kad tās paņēmienus apguva J. Leskinovičs.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003.  39.—40. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.