Brīvības bulvāris (Rīga)
| Brīvības bulvāris | |
|---|---|
 | |
| Ielas novietojums Rīgā | |
 | |
| Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta |
Centra rajons Vidzemes priekšpilsēta |
| Apkaime | Centrs |
| Garums | 572 m |
| Vēsturiskie nosaukumi |
Lielā Smilšu iela Aleksandra bulvāris Ļeņina iela |
| Joslu skaits | 6 |
| Segums | asfaltbetons |
| Celtnes | Brīvības piemineklis |
| Sabiedriskais transports | |
| Autobuss | 3. 6. 9. 16. 21. 50. |
| Trolejbuss | 4. 12. 13. 14. 17. 31. 34. |
 Brīvības bulvāris Vikikrātuvē | |
Brīvības bulvāris ir Rīgas Centra bulvāris, kas ved no Raiņa bulvāra krustojuma ar Brīvības laukumu Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai un turpinās kā Brīvības iela.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tagadējais bulvāris sākotnēji bija senā Vidzemes tirdzniecības ceļa sākums, kas 13. līdz 16. gadsimtā beidzās pie Smilšu ielas Vecrīgā. 17. gadsimta beigās izbūvējot jaunos Rīgas nocietinājumus — zemes vaļņus, galvenos pilsētas vārtus pārvietoja Kaļķu ielas galā (pie tagadējā Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra). 1754. gada plānā tas bija daļa no Lielās Smilšu ielas, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu, kas sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai. Pēc 1870. gada Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri. 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības bulvāri, 1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē un nosauca par Ļeņina ielu.[1]
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas atjaunoja Brīvības bulvāra nosaukumu, to atdalot no Kaļķu ielas un Brīvības ielas, bet saglabājot vienoto numerāciju, kas sākas ar 19. un 30. numuriem nepāra un pāra pusēs.
2018. gada 23. martā par godu Latvijas simtgadei teritoriju pie Brīvības pieminekļa no Raiņa bulvāra līdz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojumam nolēma pārdēvēt par Brīvības laukumu.[2]
Senu attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Aleksandra bulvāris pēc pilsētas mūru nojaukšanas 1860. gadā -
Skats uz Aleksandra bulvāri no Kaļķu ielas ap 1880. gadu -
Aleksandra bulvāra krustojums ar Totlēbena bulvāri -
Brīvības un Elizabetes ielu stūris ar jauno Tiesu pils ēku 1939. gadā
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
-
Rīgas apgabaltiesas nams -
Radisson Blu Hotel Latvija bulvāra galā -
Brīvības bulvāris un Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 428. un 429. lpp.
- ↑ «Rīgā būs Brīvības laukums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. septembrī. Skatīts: 2021. gada 8. augustā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Brīvības iela portālā UzKartes.lv
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |