Brīvības iela (Jēkabpils)

Brīvības iela ir viena no centrālajām, senākajām un garākajām ielām Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, vēsturiskajā Jēkabpilī. Iela ir saglabājusi daļu no senās apbūves, kuras ēkas ir celtas 19. gadsimta 70. gados.Brīvības iela sākas no pilsētas robežas ar Ābeļu pagastu un beidzas pie pilsētas robežas ar Salas pagastu.^[1]

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvības iela ir savienota ar šādām ielām:

Kaļķu iela
Dzirnavu iela
Neretas iela
Jāņa Akuratera iela
Ausekļa iela
Meža iela
Vienības iela
Draudzības aleja
Zemgales iela
Andreja Pormaļa iela
Dambju iela
Lutera iela
Pasta iela
Viestura iela
Vecpilsētas laukums
Ostas iela
Salaskroga iela
Katoļu iela
Akmeņu iela
Klostera iela
Jēkaba iela
Plostu iela
Zaļā iela
V. Strūves iela
Kalpaka laukums
Rūdolfa Blaumaņa iela
Zvanītāju iela
Leona Paegles iela
Lauku iela
Bauskas iela
Laicena iela
Gulbju iela
Robežu iela
Pelītes iela
Tulpju iela
Celtnieku iela
Stadiona iela
Kārklu iela

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvības iela sāka veidoties pilsētas dibināšanas laikā — 17. gadsimtā, vienlaikus ar pašreizējā Vecpilsētas laukuma un tam pieguļošā kvartāla (pašreizējās Brīvības, Viestura, Pasta un Katoļu ielas) rašanos. Iela, kas sākotnēji saucās Lielā iela un bija galvenā pilsētas iela, ar pieguļošo teritoriju bija hercoga īpašums.^[2] Sākotnēji iela un apkārtējā teritorija tika izmantota saistībā ar ostas darbību, kurai preces piegādāja Biržu manufaktūra un citi uzņēmumi, savukārt, ar ko saistījās ceļu struktūras izveide 17. gadsimtā. Vecākajā pieejamajā 1797. gada pilsētas plānā ir redzama Brīvības iela kā izveidojusies iela, gar laukuma ārējo malu ir redzama ekstensīvi apbūvēta, kuras no celtnēm brīvie zemes gabali tikuši izmantoti saimniecības vajadzībām. 18. gadsimta beigās izveidojās blīva apbūve gar Brīvības (Lielo) ielu. 19. gadsimta sākuma pilsētas plānā redzams, ka Brīvības iela ir saglabājusi savu apbūvi iepriekšējos apmēros, īpaši gar laukuma ziemeļu malu. 1830. gadā zudis pilsētas rātsnams un policijas ēka, kas atradās blakus pašreizējam Vecpilsētas laukumam, bet 1848. gada pilsētas plānā redzams, ka zudusi iekškvartāla saimnieciskā apbūve.^[2] Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Brīvības ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami, bet gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā. Iela tika bruģēta pēc 1865. gada, kad tika nodibināta īpaša ielu bruģēšanas komisija.^[2] 1878. gada 18. jūnijā pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika iznīcinātas 300 no aptuveni 460 ēku jeb divas trešdaļas pilsētas. Pēc šī notikuma Lielā iela bija nopostīta un par Lielo ielu sāka saukt līdz šim otru nozīmīgāko pilsētas ielu — Mazo ielu (tagad Pasta iela). 20. gadsimta sākumā nami Brīvības ielā, īpaši laukuma tuvumā tiek uzcelti no jauna vai pārbūvēti, iela atgūst Lielās ielas nosaukumu. 1936. gadā Lielā iela tiek pārdēvēta par Brīvības ielu.^[2] Atgūstot valstij neatkarību, ielai tika atgriezts vēsturiskais Brīvības ielas nosaukums. 2004. gadā pilsētas svētki tika veltīti Brīvības ielai, kad tika uzklāts visgarākais brokastu galds, kas sniedzās gandrīz visas ielas garumā, kā arī notika koru koncerts ielai līdzās esošajā un līdz šim pamestajā Uniātu baznīcā, pievēršot tai uzmanību.^[3]