Brīva darbaspēka kustība Eiropas Savienībā

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Unbalanced scales.svg
Šī raksta neitralitāte ir apšaubāma.
Skatiet šī raksta diskusijas lapu.

Brīva darbaspēka kustība pastāv, ja vienas valsts pamatiedzīvotāji var neierobežoti pieteikties un viņus var pieņemt darbā jebkurā dalībvalstī un brīvu profesiju pārstāvji no vienas dalībvalsts var brīvi dzīvot citā dalībvalstī un strādāt savā profesijā.[1]

Eiropas Savienības vienotā darbaspēka tirgus izveides pamatā ir darbaspēka ilgtermiņa migrācijas radītās priekšrocības:

  • darba meklētājiem labākas iespējas pelnīt, balstoties uz viņu kvalifikāciju un pieredzi
  • darba devējiem lielākas iespējas izvēlēties tehnoloģijas, saskaņojot darbaspēka un kapitāla optimālās attiecības
  • ražošanas izmaksu vienādošana dažādu reģionu ražotājiem. Saskaņā ar ekonomikas teoriju brīva ražošanas faktoru kustība vienādo šo faktoru cenas dažādos reģionos[2]

Darba ņēmēja tiesības Eiropas Savienības Vienotajā darba tirgū [izmainīt šo sadaļu]

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 39.pantu[3], brīva darbaspēka kustība paredz diskriminācijas pēc valstiskās (nacionālās) piederības atcelšanu — attiecībā uz nodarbinātību, atalgojumu, un citiem ar darba apstākļiem saistītiem noteikumiem. Darba ņēmējiem ir tiesības, kas gan var tikt ierobežotas pamatojot ar publiskās politikas, sabiedriskās drošības vai sabiedriskās veselības nepieciešamību, pieņemt aktuālu darba piedāvājumu un brīvi pārvietoties dalībvalsts teritorijā šī iemesla vadītam un arī uzturēties dalībvalstī nodarbinātības nolūkā, kā arī palikt tās dalībvalsts dalībvalsts teritorijā pēc nodarbinātības beigām. Šīs pamattiesības netiek attiecinātas uz nodarbinātību publiskajā sektorā.

Kopienas likumdošanas izstrāde, kas materializēja iepriekšminētos principus, tika izstrādāta 1968.gadā un līdz līdz ar Muitas savienības izveidi 1994.gadā tika paplašināta, attiecinot uz visiem darba ņēmējiem Eiropas Ekonomiskās telpas ietvaros.[4]

Šobrīd visām personām, kas likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm ir vienādas tiesības uz pārvietošanos un uzturēšanos citā dalībvalstī. 2004.gadā pieņemtā direktīva aizvietoja virkni kompleksu likumdošanas aktu, kas attiecas uz labuma guvēju dažādām kategorijām, ieskaitot algotus un nealgotus darbiniekus.[5] Tā paredz, ka laika periodā, kas nav ilgāks par trīs mēnešiem, dalībvalsts var vienīgi prasīt Eiropas Savienības pilsoņiem savā dzīvesvietā reģistrēties dalībvalsts kompetentās varas institūcijās. Darbinieks var turpināt uzturēties valstī, kurā viņš vai viņa ir apmeties arī pēc nodarbinātības beigām. Darba ņēmējam un tā ģimenei, kas ir uzturējušies uzņēmējvalstī turpmāko piecu gadu laikā ir tiesības uz nepārtrauktu uzturēšanos šajā valstī. Ģimenes locekļiem ir tiesības uz uzturēšanos attiecīgajā valstī arī pēc darba ņēmēja nāves.[4]

Direktīva, kas ievieš līgumos paredzēto vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz personām neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes, tiecas aizliegt diskrimināciju dažādās jomā tādā kā nodarbinātība, izglītība, sociālā drošība, veselības aprūpe un pieeja precēm un pakalpojumiem.[6] Direktīva definē tiešas un netiešas diskriminācijas jēdzienus, dod tiesības uz atlīdzību diskriminācijas upuriem, uzliek par pienākumu darba devējam pierādīt, ka vienlīdzīgas attieksmes princips nav ticis pārkāpts.[1]

Kopiena ir izveidojusi vispārēju ietvaru diskriminācijas, kas balstīta uz reliģijas vai uzskatu, darba nespējas, vecuma vai seksuālās orientācijas pamatiem, apkarošanai nodarbinātības vai nodarbošanās jomā.[7]

Migrējošo darba ņēmēju tiesības [izmainīt šo sadaļu]

Eiropas Kopienas Kopienas dibināšanas līguma 42.pants[3] paredz tādu pasākumu veikšanu, kas nepieciešami, lai migrējošie darba ņēmēji un apgādībā esošās personas saglabātu savas tiesības sociālās drošības jomā:

  • nodarbinātības periodu akumulācija ar mērķi iegūt un saglabāt tiesības, lai visi nodarbinātības periodi dažādu valstu likumdošanā tiktu ņemti vērā, un
  • pabalstu izmaksu personai, kas uzturas kādas dalībvalsts teritorijā.

Bez šādas aizsardzības persona, kas pārvietojas pāri robežām, lai strādātu vai meklētu darbu, riskētu zaudēt visu vai daļu no savām tiesībām, kādas pienākas saskaņā ar valsts likumdošanu un attiecas, piemēram, uz pensijām, veselības apdrošināšanu, bezdarba pabalstu vai ģimenes pabalstus.

Eiropas Kopienas Kopienas dibināšanas līguma 42.pants[3] nosacījumi tika ieviesti 1958.gadā, bet kopš tiem laikiem tā ir piedzīvojusi šādas izmaiņas un uzlabojumus pieņemtu regulu un direktīvu formā: [8]

  • Līdzīga rakstura pensijas, kas iegūtas dažādās dalībvalstīs var tikt summētas. Tomēr personas nevar iegūt pabalstu kopumu lielākas pensijas pārpalikuma gadījumā, kura tiktu saņemta, ja pilns apdrošināšanas periods tiktu pavadīts tās valsts likumdošanas ietvarus, kurā ir bijis nodarbināts[9]
  • Uz ierēdņiem un personām, uz kurām attiecas tādi paši noteikumi kā uz ierēdņiem, attiecas tās pašas tiesības, kas skar vispārējās pensiju tiesības, kas attiecas uz ierēdņiem dalībvalstīs[10].
  • Papildpensiju tiesības nodarbinātajiem vai pašnodarbinātajiem, kas pārvietojas Eiropas Savienības ietvaros tiek vienlīdz garantētas[11]
  • Attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kas legāli uzturas Eiropas Kopienā un kuri atbilst citiem kritērijiem, kas noteikti regulās 1408/71 un 574/72,[12] tiek attiecinātas tādas pašas līdzvērtīgas tiesības un pienākumi, kādas attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem [8]
  • Bezdarbnieks, kas dodas uz citu dalībvalsti, lai meklētu darbu, no došanās prom datuma maksimums trīs mēnešu garumā saņem tās valsts izmaksātus pabalstus, kurā pēdējo reizi bijis nodarbināts. Atlīdzība attiecas uz veselības aprūpi, ko nodrošina darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas uzturas citā dalībvalstī, nekā tā, kurā darba ņēmējs ir nodarbināts un apdrošināts. Atlīdzība tiek maksāta pilnā mērā tās valstu institūcijām, kurā personas uzturas[13]
  • Tādas pašas tiesības attiecas uz pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem[14], kā arī nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kas veic profesionālu darbību vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijās

Ar potenciālo migrējošo darba ņēmēju informēšanu par darba vietu skaitu un raksturu, kas ir pieejamas Eiropas Savienībā, un par nepieciešamo kvalifikāciju nodarbojas Eiropas Nodarbinātības dienests EURES. EURES ir informācijas sistēma, ko veido aptuveni 400 „Eiropadomdevēji” no Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības dienestiem, darba devēju organizācijām, arodbiedrībām, reģionālajām administratīvajām iestādēm un universitātēm un ir īpaši apmācīti, lai risinātu pārnacionālu darba meklētāju un darba devēju vajadzības.[16]

Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

  1. ↑ 1,0 1,1 Nicholas Moussis, Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p.86.
  2. ↑ O.Quintin, B.Favarel-Dapas, L’Europe sociale. Enjeux et réalité, coll.Réflexe Europe, La Documentation française, Paris, 1999, pp.60 - 63.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Eiropas Kopienas dibināšanas līgums
  4. ↑ 4,0 4,1 Nicholas Moussis, Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p.86.
  5. ↑ Regula Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā un Direktīva 2004/38 Par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. Dokuments attiecas uz Eiropas Ekonomisk Ekonomisko Zonu
  6. ↑ Directive 2000/43 implementing the principle of equal treatment between persons irrespective of racial or ethnic origin
  7. ↑ Direktīva 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju
  8. ↑ 8,0 8,1 Nicholas Moussis, Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p.87.
  9. ↑ Padomes regula Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā. Regulation 574/72 fixing the procedure for implementing Regulation (EEC) No 1408/71 on the application of social security schemes to employed persons and their families moving within the Community
  10. ↑ Council Regulation 1606/98 amending Regulation (EEC) No 1408/71 on the application of social security schemes to employed persons, to self-employed persons and to members of their families moving within the Community and Regulation (EEC) No 574/72 laying down the procedure for implementing Regulation (EEC) No 1408/71 with a view to extending them to cover special schemes for civil servants
  11. ↑ Council Regulation 1223/98 mending Regulation (EEC) No 1408/71 on the application of social security schemes to employed persons, to self-employed persons and to members of their families moving within the Community and Regulation (EEC) No 574/72 laying down the procedure for implementing Regulation (EEC) No 1408/71
  12. ↑ Padomes regula 859/2003, ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ
  13. ↑ Eiropas Kopienas Tiesas 1993.gada 10.marta spriedums lietā Nr. C-111/91, Commision v Luxembourg, Eiropas Tiesas ziņojumi 1993, I-00817.lpp.
  14. ↑ Regula 1390/81, ar ko Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, attiecina arī uz pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm un Regula Nr. 629/2006, ar kuru groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (Dokuments attiecas uz EEZ)
  15. ↑ Decisions No. 2003/751 aimed at introducing a European health insurance card to replace the forms necessary for the application of Council Regulations (EEC) No 1408/71 and (EEC) No 574/72 as regards access to health care during a temporary stay in a Member State other than the competent State or the State of residence (Text with relevance for the EEA and for the EU/Switzerland Agreement.) un Decision No. 2003/753 concerning the replacement of forms E 111 and E 111 B by the European health insurance card (Text with relevance for the EEA and for the EU/Switzerland Agreement.)
  16. ↑ Komisijas lēmums Nr. 2003/8 ar ko īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 attiecībā uz darba piedāvājumu un pieprasījumu apkopošanu un apmierināšanu (paziņots ar dokumenta numuru C(2002) 5236)Dokuments attiecas uz EEZ
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Brīva_darbaspēka_kustība_Eiropas_Savienībā&oldid=1968856"