Brīva personu kustība Eiropas Savienībā
 |
Skatiet šī raksta diskusijas lapu. |
Brīva personu kustība no visām četrām Vienotā tirgus brīvībām vistiešāk skar cilvēku. Pārvietošanās brīvība Eiropas Savienības pilsoņiem ļauj Eiropas Savienības ietvaros meklēt labākus dzīves un darba apstākļus un uzlabot savas dzīves apstākļus, tai pašā laikā samazinot sociāla rakstura spiedienu mazāk attīstītajos Eiropas Savienības reģionos.[1]
Ar brīvu personu kustību saistītās tiesības[izmainīt šo sadaļu]
Brīva personu kustība nozīmē, ka vienas dalībvalsts pavalstnieki var brīvi iebraukt citā dalībvalstī kā tūristi, apmesties tur uz pastāvīgu dzīvi un strādāt pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem tāpat kā šīs valsts pastāvīgie iedzīvotāji. Tas tiek panākts likvidējot stingru robežkontroli, vīzu sistēmu un saskaņojot darba un izglītības likumdošanu starp dalībvalstsīm.[2]
Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 18.pants[3], kuram ir tiešas iedarbības spēks, paredz šadas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības:
- Brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības attiecīgas dalībvalsts teritorijā. Eiropas Savienības pilsonis, uz kuru uzņēmējvalstī vairs neattiecas uzturēšanās tiesības kā migrējošam darba ņēmējam, var kā Eiropas Savienības pilsonis baudīt uzturēšanās tiesības.[4] Tādas pašas tiesības attiecas uz darba ņēmēja laulāto, apgādībā esošajām personām, kas jaunākas par 21 gadu un apgādībā esošajiem lejupējiem radiniekiem.[1] 1990.gados tika pieņemtas normas, kas vispārina uzturēšanās tiesības, tās attiecinot uz ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem: uz studentiem, pensionāriem un citiem (toreiz) Eiropas Kopienas pavalstniekiem.[5] Pensionāriem un ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, kas ir to aprūpē, tika noteikts, ka ir jābūt apdrošinātiem pret visiem slimību gadījumiem, kas nosedz visu risku kopumu dalībvalstī, kurā ir plānots uzturēties, kā arī prasība pēc pietiekamiem līdzekļiem, lai novērstu iespēju, ka viņi savas uzturēšanās laikā kļūst par slogu uzņēmējvalstij;
- Iebraukšanas tiesības. Visām personām, kurām ir uzturēšanās tiesības kādā no dalībvalstī, vienlīdz ir tiesības uz ierašanos citā dalībvalstī. Lai baudītu tiesības uz brīvu pārvietošanos dalībvalstī, citā nekā savā izcelsmes valstī, darba ņēmējam nav pienākums jau būt atradušam darbu. Brīva pārvietošanās attiecas arī uz personām darba meklējumos.[6]
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 Nicholas Moussis, Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p. 85.
- ↑ O.Quintin, B.Favarel-Dapas. L’Europe sociale. Enjeux et réalité, coll.Réflexe Europe, La Documentation française, Paris,1999, pp.60 - 63.
- ↑ Eiropas Kopienas dibināšanas līgums
- ↑ Eiropas Justīciju Tiesas 2002.gada 17.septembra tiesas spriedums lietā C-413/99, Baumbast un R v Secretary of State for the Home Department, Eiropas Tiesas ziņojumi 2002, I-07091.lpp
- ↑ Padomes direktīvas: Nr. 90/364 par tiesībām uz dzīvesvietu; Nr.90/365 par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas profesionālo darbību, Nr.93/96 par studentu uzturēšanās tiesībām
- ↑ O.Quintin, B.Favarel-Dapas. L’Europe sociale. Enjeux et réalité, coll.Réflexe Europe, La Documentation française, Paris,1999, p.63.
