Braņevo

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Braņevo
Bijusī jezuītu kolēģija Braņevo (Collegium Hosianum)
Bijusī jezuītu kolēģija Braņevo (Collegium Hosianum)
Ģerbonis: Braņevo
Ģerbonis
Braņevo
Red pog.png
Braņevo
Koordinātas: 54°23′0″N 19°50′0″E / 54.38333°N 19.83333°E / 54.38333; 19.83333Koordinātas: 54°23′0″N 19°50′0″E / 54.38333°N 19.83333°E / 54.38333; 19.83333
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Apriņķis Braņevo apriņķis
Pilsētas tiesības 1284
Platība
 - Kopējā 12,36 km²
Iedzīvotāji (2006)
 - kopā 17 875
 - blīvums 1 446,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.braniewo.pl/

Braņevo (poļu: Braniewo) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1240. gadā Vācu ordenis šeit ieņēma prūšu apmetni Brusbergu (Brusebergue). Vēlāk krustneši šeit nodibināja pilsētu, kuru nosauca par Braunsbergu (Braunsberg) vai nu prūšu apmetnes vai, pēc citas versijas, svētā Bruno no Kverfurtes (Bruno von Querfurt) vārdā, kurš šeit 1009. gadā esot ticis nogalināts. Pilsētā tika uzcelta katedrāle, jo tā kļuva par Varmijas bīskapa rezidences pilsētu. Tomēr 1261. gadā prūši pilsētu nopostīja, bet 1280. gadā bīskaps pārcēlās uz Fromborku. Līdz 1466. gadam Braunsberga ietilpa Vācu ordeņa valstī, tomēr pēc Trīspadsmitgadu kara tā iekļāvās Polijā.

1564. gadā pilsētā pāvesta legāts Staņislavs Hosijs (Stanislaus Hosius) nodibināja pirmo jezuītu kolēģiju Polijā, kur mācījās arī audzēkņi no Livonijas, piemēram, Georgs Elgers. Pēc Pirmās Polijas dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Prūsijā, vēlāk apvienotajā Vācijā. Braunsberga bija, aiz Kēnigsbergas, otrs lielākais Austrumprūsijas izglītības centrs - 1912. gadā jezuītu kolēģija tika pārveidota par Braunsbergas valsts akadēmiju (Staatliche Akademie Braunsberg). XIX gs. vidū Braunsbergā par ģimnāzijas skolotāju strādāja matemātiķis Karls Veierštrāss (Karl Weierstraß, 1815 - 1897).

Pēc 2. pasaules kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, Braunsberga iekļāvās Polijā, vācu iedzīvotāji tika no pilsētas padzīti.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu politiķa Rainera Barcela (Rainer Barzel, 1924 - 2006) dzimtā pilsēta.