Braņevo

Braņevo
Bijusī jezuītu kolēģija Braņevo (Collegium Hosianum)
Ģerbonis
Braņevo
Koordinātas: 54°23′0″N 19°50′0″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Apriņķis	Braņevo apriņķis
Pilsētas tiesības	1284
Platība
- Kopējā	12,36 km²
Iedzīvotāji (2006)
- kopā	17 875
- blīvums	1 446,2/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.braniewo.pl/

Braņevo (poļu: Braniewo) - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krieviju (Kaļiņingradas aogabalu).

1240. gadā Vācu ordenis šeit ieņēma prūšu apmetni Brusbergu (Brusebergue). Vēlāk krustneši šeit nodibināja pilsētu, kuru nosauca par Braunsbergu (Braunsberg) vai nu prūšu apmetnes vai, pēc citas versijas, svētā Bruno no Kvertfurtes (Bruno von Querfurt) vārdā, kurš šeit 1009. gadā esot ticis nogalināts.

Pilsētā tika uzcelta katedrāle, jo tā kļuva par Varmijas bīskapa rezidences pilsētu. Tomēr 1261. gadā prūši pilsētu nopostīja, bet 1280. gadā bīskaps pārcēlās uz Fromborku.

Līdz 1466. gadam Braunsberga ietilpa Vācu ordeņa valstī, tomēr pēc Trīspadsmitgadu kara tā iekļāvās Polijā.

Livonijas kara laikā Braunsberga vairākus gadus atradās zviedru okupācijā. 1564. gadā pilsētā pāvesta legāts Staņislavs Hosijs (Stanislaus Hosius) nodibināja pirmo jezuītu kolēģiju Polijā. Pēc Pirmās Polijas dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Prūsijā, vēlāk apvienotajā Vācijā.

Braunsberga bija, aiz Kēnigsbergas, otrs lielākais Austrumprūsijas izglītības centrs - 1912. gadā jezuītu kolēģija tika pārveidota par Braunsbergas valsts akadēmiju (Staatliche Akademie Braunsberg). XIX gs. vidū Braunsbergā par ģimnāzijas skolotāju strādāja matemātiķis Karls Veierštrāss (Karl Weierstraß, 1815 - 1897).

Pēc 2. pasaules kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, Braunsberga iekļāvās Polijā, vācu iedzīvotāji tika no pilsētas padzīti.

Vācu politiķa Rainera Barcela (Rainer Barzel, 1924 - 2006) dzimtā pilsēta.