Braņevo
| Braņevo | ||
|---|---|---|
| Pilsēta | ||
| Braniewo | ||
 Bijusī jezuītu kolēģija Braņevo (Collegium Hosianum) | ||
| ||
  Braņevo | ||
| Koordinātas: 54°23′0″N 19°50′0″E / 54.38333°N 19.83333°EKoordinātas: 54°23′0″N 19°50′0″E / 54.38333°N 19.83333°E | ||
| Valsts |
 Polija | |
| Vojevodiste | Varmijas-Mazūrijas vojevodiste | |
| Apriņķis | Braņevo apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1284 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 12,36 km2 | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 16 480 | |
| • blīvums | 1 446,2/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.braniewo.pl/ | |
 Braņevo Vikikrātuvē | ||
Braņevo (poļu: Braniewo), agrāk Braunsberga (vācu: Braunsberg), ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1240. gadā Vācu ordenis šeit ieņēma prūšu apmetni Brusbergu (Brusebergue). Vēlāk krustneši šeit nodibināja pilsētu, kuru nosauca par Braunsbergu (Braunsberg) vai nu prūšu apmetnes vai, pēc citas versijas, svētā Bruno no Kverfurtes (Bruno von Querfurt) vārdā, kurš šeit 1009. gadā esot ticis nogalināts. Pilsētā tika uzcelta katedrāle, jo tā kļuva par Varmijas bīskapa rezidences pilsētu. Tomēr 1261. gadā prūši pilsētu nopostīja, bet 1280. gadā bīskaps pārcēlās uz Fromborku. Līdz 1466. gadam Braunsberga ietilpa Vācu ordeņa valstī, tomēr pēc Trīspadsmitgadu kara tā iekļāvās Polijā.
1564. gadā pilsētā pāvesta legāts Staņislavs Hosijs (Stanislaus Hosius) nodibināja pirmo jezuītu kolēģiju Polijā, kur mācījās arī audzēkņi no Livonijas, piemēram, Georgs Elgers. Pēc Pirmās Polijas dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Prūsijā, vēlāk apvienotajā Vācijā. Braunsberga bija, aiz Kēnigsbergas, otrs lielākais Austrumprūsijas izglītības centrs - 1912. gadā jezuītu kolēģija tika pārveidota par Braunsbergas valsts akadēmiju (Staatliche Akademie Braunsberg). XIX gs. vidū Braunsbergā par ģimnāzijas skolotāju strādāja matemātiķis Karls Veierštrāss (Karl Weierstraß, 1815 - 1897).
Pēc 2. pasaules kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, Braunsberga iekļāvās Polijā, vācu iedzīvotāji tika no pilsētas padzīti.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vācu politiķa Rainera Barcela (Rainer Barzel, 1924 - 2006) dzimtā pilsēta.
Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Braņevo dzelzceļa stacija (Braniewo (stacja kolejowa))
- Braņevo jezuītu kolēģija (Kolegium Jezuitów w Braniewie)
- Braņevo pilsdrupas (Zamek w Braniewie)
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Braņevo dzelzceļa stacija -
Braņevo jezuītu kolēģija -
Braņevo pilsdrupas
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042815402011-0932710?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.