Braslava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Baltkrievijā. Par citām jēdziena Braslava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Braslava
Браслаў, Браслав
—  Pilsēta  —
Braslavas katoļu baznīca
Braslavas katoļu baznīca
Flag of Braslava
Karogs
Braslava
Ģerbonis
Braslava
Red pog.png
Braslava
Koordinātas: 55°38′36″N 27°03′41″E / 55.64333, 27.06139
Valsts Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Pirmo reizi minēta 1065. gadā
Magdeburgas tiesības kopš 1500. gada 8. oktobra
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 - kopā 9 500
Pasta indeksi 211970
Tālruņu kods +375 2153
Mājaslapa: Braslavas rajons

Braslava (baltkrievu: Браслаў, krievu: Браслав) ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta izvietojas Drivjatu ezera ziemeļu piekrastē, kas ietilpst Braslavas ezeru sistēmā, 220 kilometrus no Vitebskas un 240 kilometrus no valsts galvaspilsētas, Minskas. Pa autoceļiem saistīta ar Druju, Mjoriem, Šarkovščinu, Vidziem un Daugavpili.

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas ģimnāzija, 2 vidusskolas, sporta skola, mākslas skola un 2 bibliotēkas.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Braslavu

Braslava ir viena no senākajām Baltkrievijas pilsētām. 9. gadsimtā šajā vietā pastāvēja latgaļu un kriviču apdzīvotās vietas, kas kļuva par pamatu vēlākai pilsētas attīstībai. Saskaņā ar Maceja Strijkovska "Polijas, Lietuvas, Žemaitijas un Krievzemes vēsturi" Braslava pirmo reizi pieminēta 1065. gadā. Sākotnēji pilsētas nosaukums bija Brjačilsavļa, Brjačislava par godu Polockas kņazam Bračislavam Izjaslavičam, kas šajā vietā uzcelā pierobežas cietoksni. 14. gadsimtā Braslava tika iekļauta Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 15. gadsimtā pilsēta kļuva par Braslavas pavalsts centru. Savukārt 1500. gada 8. oktobrī kņazs Aleksandrs deva pilsētai Magdeburgas tiesības, kuras 1514. gadā apstiprināja Sigismunds I.

17.-18.gs. Braslava karadarbības rezultātā smagi cieta un pat vairākas reizes bijusi pilnībā sagrauta, līdz trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Braslavu ieņēma Krievijas impērija un tā kļuva par ujezda centru. 1812. gada kara laikā Braslavu bija ieņēmis Napoleona karaspēks.

1913. gadā Braslavā dzīvoja 1550 iedzīvotāju, darbojās vīna darītava, slimnīca, arodskola. 1917. gadā pilsētā nostiprinājās padomju vara. 1922. gadā pilsēta nokļuva Polijas sastāvā, kur tā atradās līdz 1939. gadam.
1939. gadā pilsēta tika pievienota Baltkrievijas PSR, kopš 1940. gada - Braslavas rajona administratīvais centrs. 1941. gada 27. jūnijā pilsētu ieņēma nacistiskā Vācija. 1942. gada 3. jūnijā tika nošauti aptuveni 2000 ebreju. 1944. gada 6. jūnijā pilsētu atguva padomju vara. 1990. gada 27. jūlijā Braslava kļuva par jaunizveidotās Baltkrievijas valsts daļu.

Zīme "Braslava"