Brisbena
 |
Meklēt atsauces: "Brisbena" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
|
|
|
|
||||
| Iedzīvotāji pilsētā | 958,504 | |||
| Iedzīvotāji aglomerācijā | 1,810,943 | |||
| Blīvums | 353.8/km² | |||
| Dibināta | 1824. gadā | |||
| Platība - pilsētā | 1326.8km² | |||
| Platība - aglomerācija | 4673.2km² | |||
| Štats | Kvīnslenda | |||
| Mājaslapa | www.brisbane.qld.gov.au | |||
Brisbena (angļu: Brisbane) ir Austrālijas 3. lielākā pilsēta un Kvīnslendas štata galvaspilsēta - lielākā pēc iedzīvotāju skaita. Brisbenas aglomerācijā dzīvo 1.8 miljoni cilvēku. Pilsēta atrodas Austrālijas galējā austrumu daļā, Klusā okeāna piekrastē starp Moretona līci un Austrumaustrālijas kalnu grēdas. Cauri pilsētai tek Brisbenas upe.
Pilsēta ir nosaukta tai cauri tekošās upes vārdā. Brisbenas upe savu nosaukumu ieguva 1824. gadā, kad britu kolonisti no Sidnejas iekuģoja upē, meklēdami vietu jaunai kolonijai. Upi nosauca par godu Seram Tomasam Brisbenam (Sir Thomas Brisbane), kurš bija Jaundienvidvelsas gubernators laika posmā no 1821. līdz 1825. gadam. Pilsēta atrodas 40km attālumā no kādreizējās cietumnieku kolonijas, kas tika izveidota 1824. gadā tagadējās Redklifas pilsētas vietā. 1825. gadā kolonija tika pārvietota uz vietu, kas mūsdienās ir pazīstama kā Brisbenas darījumu centrs un kopš 1842. gada tika atļauts apmesties arī citiem ieceļotājiem. 1859. gadā pēc Kvīnslendas neatkarīgās kolonijas pasludināšanas, Brisbena kļuva par štata galvaspilsētu. Atšķirībā no lielākajām Austrālijas pilsētām Sidnejas un Melburnas, Brisbena attīstījās ļoti lēni. Situācija mainījās tikai pēc Otrā pasaules kara, kad Brisbenā tika izvietota Klusā okeāna dienvidrietumu armijas galvenā mītne.
Brisbenā dzīvo daži tūkstoši latviešu[1] un darbojas Brisbenas Latviešu biedrība.[2] Pilsētā atrodas arī Latviešu nams.[3]
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Brisbenā valda tipisks subtropu klimats ar mitrām un karstām vasarām, kā arī ar sausām un mērenām ziemām. No vēla pavasara līdz pat agram rudenim pāri plašajam Brisbenas līdzenuman regulāri pāri virzās pērkona negaisi ar dažkārt spēcīgu vēju, stiprām lietusgāzēm un krusu.
2011. gada janvārī Brisbena piedzīvoja stiprākos plūdus pēdējo 100 gadu laikā.
Pilsētas karstuma rekords tika uzstādīts 1940. gada 26. janvārī un tas bija 43.2 °C. Aukstuma rekords tika uzstādīts divreiz - 1894. gada 12. jūlijā un 1896. gada 2. jūlijā un tas bija 2.3 °C. Brisbenas slapjākā diena bija 1887. gada 21. janvāris, kad vienas diennakts laikā nolija 465 mm nokrišņu.
| Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Vidējais diennakts temperatūras maksimums (°C) | 29.4 | 29.0 | 28.0 | 26.1 | 23.2 | 20.9 | 20.4 | 21.8 | 24.0 | 26.1 | 27.8 | 29.1 | 25.5 | |
| Vidējais diennakts temperatūras minimums (°C) | 20.7 | 20.6 | 19.4 | 16.6 | 13.3 | 10.9 | 9.5 | 10.3 | 12.9 | 15.8 | 18.1 | 19.8 | 15.7 | |
| Vidējais nokrišņu daudzums (mm) | 159.6 | 158.3 | 140.7 | 92.5 | 73.7 | 67.8 | 56.5 | 45.9 | 45.7 | 75.4 | 97.0 | 133.3 | 1146.4 | |
| Avots: Bureau of Meteorology | ||||||||||||||
