Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35, pieder pie VII grupas. Tā nosaukums cēlies no sengrieķu valodas vārda bromos, kas nozīmē "smirdoņa". Broms ir halogēns.
Dabā broms brīvā veidā nav sastopams. Zemes garozā broms sastāda 1,6·10-6 masas procentus. Broms ir izkliedēts elements — sāļu veidā ir sastopams minerālsāļu nogulumos kopā ar Cl (hloru), jūras ūdenī ir 0,0065% broma, sāļezeru ūdenī līdz pat 0,2%.
Broms ir sarkanbrūns šķidrums ar asu smaku, istabas temperatūrā izdala brūnus tvaikus (ļoti indīgi). Broms ir vienīgais nemetāls, kas istabas temperatūrā ir šķidrums. Šķīst ūdenī, labāk - organiskajos šķīdinātājos. Broms ir oksidētājs. Viegli reaģē ar sēru, fosforu, halogēniem, vieglmetāliem, nereaģē ar skābekli, slāpekli un oglekli. Rūpnieciski iegūst no bromīdiem, iedarbojoties uz tiem ar Cl2 (hloru).
|
|
Elementārais broms ir ļoti indīga un kodīga viela! |
Bromu un tā savienojumus izmanto krāsvielām, ārstniecisko līdzekļu sintēzei, par benzīna piedevu. Gaismjutīgo sudraba bromīdu AgBr izmanto fotogrāfijā. Senās Rietumromas Impērijas valdnieki savu tērpu krāsošanai izmantoja bromu saturošu krāsvielu — dibromindigo, ko ieguva no jūras gliemežiem. Plašāk šī krāsa pazīstama kā Royal purple jeb karaliski purpursarkanā.
- Latvijas Padomju enciklopēdija, 2. sējums, 1982, 153. lpp.
