Indijas jakāns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bronzspārnu jakana)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Indijas jakāns
Metopidius indicus (Latham, 1790)
Indijas jakāns
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Apakškārta Neparastie bridējputni (Thinocori)
Dzimta Jakānu dzimta (Jacanidae)
Ģints Indijas jakāni (Metopidius)
Suga Indijas jakāns (Metopidius indicus)
Izplatība
central

Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī. Tas mājo Āzijas tropu biomā.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz melnās galvas izceļas koši baltās "uzacis"
Jaunais putns

Indijas jakāns sastopams visā Dienvidāzijas teritorijā, no Indijas rietumos līdz Sumatras un Javas salām austrumos.[1] Tas dzīvo stāvoša ūdens saldūdens ezeros, purvos un dīķos ar atbilstošu veģetāciju (augi ar peldošām lapām), kā arī uzpludinātos rīsa laukos.[2]

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas jakānam kā visiem jakāniem ir garas kājas ar gariem pirkstiem un nagiem, kas ļauj tam pārvietoties pa peldošu ūdensaugu lapām. Ķermenis ir vidēji liels, apmēram 29 cm. Mātītes ievērojami lielākas par tēviņiem. Apspalvojums ķermenim ir melns, ar koši zilu, metālisku spīdumu, spārni bronzas krāsā ar melnām lidspalvām. Uz melnās galvas izceļas baltas, šauras uzacis. Kājas dzeltenīgi pelēkas, knābis dzeltens, tā pamatne pagarinās uz pieres, veidojot kaut ko līdzīgu vairogam. Vairogs gaiši zilā krāsā. Aste tumši violeta.[3] Jaunajiem putniem mugurpuse brūna, apakšdaļa balta ar dzeltenīgām krūtīm.

Indijas jakāns barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām un ūdensaugu sēklām, jebko, ko var atrast uz un ap ūdensaugiem. Tas ne tikai uzlasu visu, kas atrodams uz lapām, bet mēdz lapas apgriezt riņķī un pārmeklēt arī otru pusi. Jakāns ir lielisks peldētājs un nirējs. Var pārpeldēt brīvus ūdens klajumus no vienas lapu "salas" līdz nākamai.

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītēm ir savas teritorijas, un riesta laikā tās sapārojas ar vienu vai vārākiem tēviņiem, vidēji 1,9 tēviņi uz vienu mātīti. Jo lielāka mātīte, jo tai ir lielāks harēms.[4] Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, kurā mātīte iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī tas aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Ja ligzda sāk grimt un olām draud briesmas, tēviņš tās paņem zem spārniem un pārnes uz jaunu, drošu vietu. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas. Galvenie ienaidnieki, kas izēd olas no ligzdas ir grauzēji un citi putni.[4] Ja tēviņš ir zaudējis olas, mātīte atkal izdēj jaunas olas. Inkubācijas periods ilgst 22—24 dienas. Cālēni ir ligzdbēgļi.[5] Jau drīz pēc izšķilšanās jakānu cāļi sāk skriet. Tēvs tos audzina un apmāca kā atrast kukaiņus, gliemjus, tārpus, mazus krabīšus un zivis, kā arī augu sēklas. Briesmu gadījumā tēvs cāļus pārnes zem spārniem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]