Bronzspārnu jakana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bronzspārnu jakana
Metopidius indicus (Latham, 1790)
Bronzspārnu jakana
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Apakškārta Neparastie bridējputni (Thinocori)
Dzimta Jakanas (Jacanidae)
Ģints Bronzspārnu jakanas (Metopidius)
Suga Bronzspārnu jakana (Metopidius indicus)
Izplatība
central

Bronzspārnu jakana (Metopidius indicus) ir jakanu dzimtas (Jacanidae) bronzspārnu jakanu ģints (Metopidius) bridējputnu suga, kura dzīvo tikai Dienvidāzijas tropu biomā. Bronzspārnu jakana ir vienīgā suga bronzspārnu jakanu ģintī.

Bronzspārnu jakanu var sastapt visā Dienvidāzijas teritorijā, no Indijas rietumos līdz Sumatras un Javas salām austrumos[1]. Tās dzīvo saldūdens ezeros vai purvos un dīķos ar atbilstošu veģetāciju (augi ar peldošām lapām), kā arī uzpludinātos rīsa laukos[2].

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauna bronzspārnu jakana

Bronzspārnu jakanām kā visām jakanām ir garas kājas ar gariem pirkstiem un nagiem, kas ļauj tām pārvietoties pa peldošu ūdensaugu lapām. Ķermenis ir vidēji liels, apmēram 29 cm, mātītes ievērojami lielākas par tēviņiem. Ķermeņa apspalvojums ir melnā krāsā, ar koši zilu spīdumu, spārni bronzas krāsā ar melnām lidspalvām. Uz melnās galvas izceļas baltas, šauras uzacis. Kājas dzeltenīgi pelēkas, knābis dzeltens, tā pamatne pagarinās uz pieres, veidojot kaut ko līdzīgu vairogam. Vairogs gaiši zilā krāsā. Aste tumši rozā krāsā[3].

Jauno putnu mugurpuse ir brūna, apakšdaļa balta, ar dzeltenīgām krūtīm.

Jakanas barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām un ūdensaugu sēklām, jebko, ko var atrast uz un ap ūdensaugiem. Bronzspārnu jakana ir lieliska peldētāja un nirēja. Jakanas ne tikai uzlasu visu, kas atrodams uz lapām, tās mēdz lapas apgriezt riņķī un pārmeklēt arī otru pusi. Tās ir arī labas peldētājas un nirējas. Jakana var pārpeldēt brīvus ūdens klajumus no vienas lapu "salas" līdz nākamai.

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītēm ir savas teritorijas, un riesta laikā tās sapārojas ar vienu vai vārākiem tēviņiem, vidēji 1,9 tēviņi uz vienu mātīti. Jo lielāka mātīte, jo tai ir lielāks harēms[4]. Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, kurā mātīte iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī tas aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Ja ligzda sāk grimt un olām draud briesmas, tēviņš tās paņem zem spārniem un pārnes uz jaunu, drošu vietu. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas. Galvenie ienaidnieki, kas izēd olas no ligzdas ir grauzēji un putni[4]. Ja tēviņš ir zaudējis olas, mātīte atkal izdēj jaunas olas. No olām pēc 22 - 24 dienām izšķiļas cāļi[5].

Jau pēc izšķilšanās jakanas cāļi uzreiz var skriet. Tēvs tos audzina un apmāca kā atrast kukaiņus, gliemjus, tārpus, mazus krabīšus un zivis, kā arī augu sēklas. Briesmu gadījumā tēvs cāļus pārnes zem spārniem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]