Bruņuvilciens

Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki.

Latvijas armijas bruņuvilciens "Kalpaks" Liepājā 1919. gada novembrī. Pie tā sapulcējušies Lielbritānijas kara flotes jūrnieki.

Bruņuvilciens ir bruņots dzelzceļa sastāvs karaspēka atbalstīšanai un patstāvīgai darbībai dzelzceļa joslā.

Bruņuvilciena sastāvā parasti ietilpst lokomotīve, divi vai vairāki vagoni vai platformas. Visiem šiem elementiem ir bruņas. Galos parasti piestiprina 2—4 aizsargplatformas. Bruņuvilcienu parasti apbruņo ar ložmetējiem un lielgabaliem, kurus uzstāda kustīgos torņos.

Pirmo reizi lietots Amerikas pilsoņu kara laikā. Visplašāk izmantots 19. gadsimta un 20. gadsimta sākumā. Latvijas Bruņotajos spēkos līdz 1939. gadam darbojās Bruņoto vilcienu pulks. Arī mūsdienās vēl dažviet bruņuvilcieni ir bruņoto spēku bruņojumā, piemēram, Krievijā.

Ārējās saites

• Bruņuvilciens — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca