Budapešta

Budapešta
Budapešta;
	galvaspilsēta
Budapest
	Ungārijas parlaments Budas pils un Ķēžu tilts Zvejnieku bastions un Māķāša katedrāle Varoņu laukums Svētā Ištvāna bazilika
; Karogs	; Ģerbonis
	Budapešta
	Koordinātas: 47°28′19″N 19°03′01″E / 47.47194°N 19.05028°EKoordinātas: 47°28′19″N 19°03′01″E / 47.47194°N 19.05028°E
Valsts	Ungārija
Meģe	Atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte
Dibināta	ap 89. gadu
Administrācija
• Mērs	Gergejs Karāčoņs
Platība
• galvaspilsēta	526,16 km2
Iedzīvotāji (2023)
• galvaspilsēta	1 671 004
• blīvums	3 330,3/km²
• urbānā teritorija	2 524 697
• aglomerācija	3 271 110
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	budapest.hu
	Budapešta Vikikrātuvē

Budapešta (ungāru: Budapest) ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs. Tajā ir vairāk nekā 1,7 miljoni iedzīvotāju, kaut arī 1980. gados to bija pat 2,07 miljoni.

Budapešta izveidojās 1873. gadā, apvienojoties Donavas labajā krastā esošajai Budai un Obudai (Vecbudai) un kreisā krasta Peštai.

Vēsturiski Austroungārijas monarhijas otra svarīgāka pilsēta aiz Vīnes. Slavena ar savām kafejnīcām (tāpat kā Vīne), turku pirtīm un vecāko metro kontinentālajā Eiropā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstītā pilsētas vēsture sākas ap 89. gadu, kad romieši nodibināja apmetni — Akvinku (Aquincum) ķeltu apmetnes vietā. Pilsēta bija romiešu provinces Panonijas (Pannonia) galvaspilsēta no 106. gada līdz 4. gadsimta beigām, kad Budapeštas teritoriju ieņēma avāri un slāvi.

Ap 900. gadu teritoriju ieņēma maģāru ciltis — mūsdienu ungāru priekšteči un 1000. gadā nodibināja Ungārijas karalisti.

No 1247. gada Budā bija karaļa rezidences pils, bet 1361. gadā Buda kļuva par Ungārijas galvaspilsētu.

1541. gadā Buda un Pešta nokļuva osmaņu pakļautībā, bet 1686. gadā Hābsburgi, kuri uz to laiku bija kļuvuši par Ungārijas karaļiem, atkaroja pilsētas.

1848. gada revolūcijas laikā tika pieņemts lēmums par Budapeštas izveidi, tomēr līdz ar revolūcijas sakāvi viss palika pa vecam. Tomēr pēc 1867. gada Austrijas Kompromisa (Ausgleich), kad Austrijas Impērija kļuva par Austroungāriju, Buda kļuva par Austroungārijas otras sastāvdaļas — Ungārijas Karalistes galvaspilsētu, un 1873. gadā, apvienojot atsevišķas pilsētas — Budu, Obudu un Peštu, izveidojās Budapešta.

19. gadsimta otrajā pusē Budapešta piedzīvoja strauju demogrāfisku un ekonomisku uzplaukumu.

Pēc Austroungārijas sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 16. novembrī Budapeštā tika deklarēta republika ar premjerministru Mihāju Kāroji (Károlyi Mihály) priekšgalā. Tomēr jaunā valdība nespēja nosargāt bijušās Ungārijas teritoriju, tāpēc valdība zaudēja tautas atbalstu un 1919. gada 21. martā Ungārijā nodibinājās Ungārijas Padomju republika — otrā (aiz Krievijas) komunistiskā valsts pasaulē. Tomēr tā paša gada 6. augustā Budapeštā ienca rumāņu karaspēks, bet 14. augustā — balto ungāru spēki Mikloša Hortija vadībā.

Otrā pasaules kara laikā Ungārija bija Vācijas sabiedrotā un, lai nepieļautu tās padošanos, 1944. gada 19. martā Ungāriju okupēja vācu karaspēks. 1944. gada 15. oktobrī, kad PSRS karaspēks ienāca Ungārijas teritorijā, Hortijs deklarēja pamieru, bet varu Ungārijā un Budapeštā sagrāba Bultu Krusta partija (Nyilaskeresztes Párt Hungarista Mozgalom) Hitlera sabiedrotā Ferenca Sālaši vadībā 1944. gada 24. decembrī PSRS karaspēks kopā ar rumāņu spēkiem aplenca Budapeštu, un divus mēnešus notika cīņa par pilsētu. Budapešta piedzīvoja ievērojamus postījumus.

1956. gadā ar mierīgas studentu demonstrācijas apšaušanu Budapeštā sākās Ungārijas 1956. gada revolūcija. Jau nākamajā dienā Budapeštā tika gāztas Staļina skulptūras un noplēsti padomju simboli, bet Ungārijas armija pārgāja sacēlušos pusē. Jaunais Ungārijas premjerministrs Imre Naģs paziņoja par izstāšanos no Varšavas pakta, bet 4. novembrī Ungārijā iegāja padomju karaspēka papildspēki un sākās revolūcijas bruņota apspiešana. Budapeštā notika ielu cīņas, tā tika apšaudīta ar artilēriju un aviāciju.