Buenosairesa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Buenosairesa
Buenos Aires
Buenos Aires City Collage.png
Flag of Buenosairesa
Karogs
Buenosairesa
Ģerbonis
Buenosairesa
Red pog.png
Buenosairesa
Koordinātas: 34°36′12″S 58°22′54″W / -34.60333, -58.38167
Valsts Karogs: Argentīna Argentīna
Platība
 - Pilsēta 203 km²
 - Sauszeme 203 km²
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 - Pilsēta 2 891 082
 - blīvums 14 241,8/km²
 - aglomerācijā 12 801 364
Laika josla ART (UTC-3)
Tālruņu kods 011
Mājaslapa: www.buenosaires.gov.ar

Buenosairesa (spāņu: Buenos Aires) ir pilsēta Argentīnas austrumos pie Laplatas upes. Argentīnas galvaspilsēta un lielākais rūpniecības, kultūras un izglītības centrs. Liela ostas pilsēta.

Pilsētas iedzīvotāji tiek saukti par porteños (ostinieki). Iedzīvotāju lielākā daļa ir spāņu un itāļu izcelsmes.

Buenosairesā 19. gadsimta beigās radās tango. Buenosairesā atrodas operteātris Teatro Colón — viens no izcilākajiem pasaulē. Ievērojamākais Buenosairesas rajons (barrio) ir La Boca ar daudzām tavernām, tango klubiem un slavenākā Argentīnas futbola kluba Boca Juniors stadionu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu 1516. gadā nodibināja spāņu konkistadors Pedro de Mendosa zelta meklēšanas ekspedīcijā un nosauca to par Santa María del Buen Ayre. Tomēr vietējie iedzīvotājie uzbruka apmetnei un 1541. gadā tā tiek pamesta. 1580. gadā apmetni atjauno konkistadors Huans de Garajs (Juan de Garay), ceļodams no Asunsjonas.

Jau kopš dibināšanas Buenosairesas labklājība saistījās ar ostu. 16. un 17. gadsimtos spāņu administrācija noteica, ka visa tirdzniecība ar Eiropu veicama caur Limu, tāpēc lielā mērā Buenosairesas labklājības pamatā bija kontrabanda. Ekonomiskie ierobežojumi arī noteica pilsētas iedzīvotāju naidīgumu pret Spānijas varas iestādēm.

Spānijas karalis Karloss III 18. gadsimta beigās atcēla tirdzniecības ierobežojumus, bet bija par vēlu un 1810. gada 25. maijā Buenosairesā tika gāzta Spānijas vicekaraļa vara un nodibināta Laplatas provinces valdība. 1816. gadā Argentīna pasludina neatkarību.

No 19 gadsimta beigām Buenosairesa strauji attīstās un kļūst par pilsētu, kuras stils līdzinās Eiropas lielpilsētām. 20. gadsimtā šeit tiek uzbūvēts pirmais metro Latīņamerikā. Pasaules karu dēļ uz Buenosairesu dodas gan daudzi Eiropas vadošie intelektuāļi, gan vienkārši kara bēgļi, kā arī vairāki meklēti kara noziedznieki.

1945. gada 17. oktobrī ar milzīgu demonstrāciju Plaza de Mayo sākas peronisma kustība Argentīnā.

1955. gadā Atbrīvošanās revolūcijas laikā Argentīnas flotes lidmašīnas bombardēja demonstrāciju Plaza de Mayo, nogalinot daudzus Perona pretiniekus.

20. gadsimta 70. gados pilsētā notika sadursmes starp kreisajiem un labējiem grupējumiem, līdz 1976. gadā varu sagrābj armija. 1976.—1983. gados notika Netīrais karš.

1992. gada 17. martā Buenosairesā teroraktā tika uzspridzināta Izraēlas vēstniecība un nogalināti 29 cilvēki, bet 1994. gada 18. jūlijā tika uzspridzināta ebreju organizāciju māja, nogalinot 85 cilvēkus.

2001. gada decembrī Buenosairesā notika nemieri, kuri noveda pie prezidenta gāšanas.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Buenosairesā dzimuši:

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Buenosairesa