Buenosairess

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Buenosairesas ezers)
Buenosairess / Heneralkarreras ezers
Atrodas Karogs: Argentīna Argentīna
Karogs: Čīle Čīle
Koordinātas 46°27′30″S 71°42′13″W / 46.45833°S 71.70361°W / -46.45833; -71.70361Koordinātas: 46°27′30″S 71°42′13″W / 46.45833°S 71.70361°W / -46.45833; -71.70361
Platība 1850 km2
Lielākais dziļums 586 m
Augstums v.j.l. 217 m
Izteka Beikera, Feniksčiko
Buenosairess (Argentīna)
Buenosairess
Buenosairess
Buenosairess (Čīle)
Buenosairess
Buenosairess
Buenosairess / Heneralkarreras ezers Vikikrātuvē
Karte
Buenosairess

Buenosairess vai Heneralkarreras ezers (spāņu: Lago Buenos Aires, Lago General Carrera) ir liels ezers uz Argentīnas (Santakrusas provincē) un Čīles robežas Patagonijā. Argentīnas pusē ezeru sauc par Buenosairesu, bet Čīles pusē — par Heneralkarreras ezeru (Ģenerāļa Karreras ezeru).[1] 970 km² no ezera virsmas platības atrodas Čīlē, 880 km² — Argentīnā. Lielākais ezers Čīlē, ceturtais lielākais — Argentīnā.

Ezeru veidojis ledājs un to no visām pusēm ielenc Andu kalni. Ezeram ir divas iztekas: uz Kluso okeānu iztek Beikeras upe bet uz Atlantijas okeānu — 19. gadsimta beigās uz Deseado izraktais Feniksčiko kanāls. Ļoti dziļš — 586 metri,[2] par 350 m dziļāks par jūras līmeni. Rietumu daļā fjordi. Austrumu daļā — morēnas līdzenums.

Reģionā valda vēss un mitrs klimats, taču ezera apkaimē saule spīd salīdzinoši biežāk. Ezera apkaime apdzīvota kopš 20. gadsimta sākuma. 1971. un 1991. gadā notika Hudzona vulkāna izvirdumi, kas negatīvi ietekmēja reģiona ekonomiku. Ezera Argentīnas puse ir relatīvi viegli pieejama; pirmais ceļš līdz ezeram tika uzbūvēts 1920. gados. Čīles pusē ezers ir izolēts un čīlieši ilgus gadus to sasniedza caur Argentīnas teritoriju. 1990. gados tika uzbūvēts ceļš pa Čīles teritoriju, kas ievērojami palīdzēja attīstīt tūrismu ezera apkaimē. Ezerā ļoti populāra lašveidīgo zivju zveja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 128. lpp.
  2. Murdie et al. 1999, Geo-Marine Letters 18:315-320

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]