Bulgāri

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par mūsdienu slāvu tautu. Par senu tjurku tautu skatīt rakstu protobulgāri.
Bulgāri
Българи
Bulgāri pasaulē
Visi iedzīvotāji
9–10 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Valodas
bulgāru valoda
Reliģijas
kristietība (pareizticība), minoritāte — islāms
Radnieciskas etniskas grupas
maķedonieši un citi dienvidslāvi
Etnogrāfiskās grupas
pomaki

Bulgāri (bulgāru: българи) ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni. Bulgāru valoda pieder pie dienvidslāvu valodu grupas.

Izcelsme un valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bulgāru valsts cara Simeona I valdīšanas laikā (893—927)

Vieni no mūsdienu bulgāru priekštečiem, no kuriem veidojies nācijas etnonīms, bija tjurku valodā runājošu cilšu grupa, saukti par protobulgāriem, kas līdz 7. gadsimtam apdzīvoja Azovas jūras piekrasti un apkārtējās stepes. Kagana Kubrata valdīšanas laikā 632. gadā pirmbulgāri atbrīvojās no avāru pakļautības un nodibināja konfederāciju Onogurijas kaganātu,[1] ko bizantieši vēlāk dēvēja par Seno Lielo Bulgāriju (grieķu: Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία). Galvenā Onogurijas pilsēta bija grieķu nodibinātā Fanagorija (Φαναγόρεια) Kerčas jūras šauruma austrumu pusē. Pēc Kubrata nāves 665. gadā hazāri sagrāva šo cilšu konfederāciju. Dažādas pirmbulgāru ciltis viņa dēlu vadībā bēga dažādos virzienos. Kotrags nodibināja Volgas Bulgāriju mūsdienu Kazaņas apvidū, bet Alceks devās uz Itāliju. Kubers un Asparuhs ielauzās Bizantijas teritorijā, pēc uzvaras 680. gada Ongalas kaujā aizņemot teritoriju uz dienvidiem no Donavas, kurā lielā skaitā jau dzīvoja agrāk ieceļojušas slāvu ciltis un pamatiedzīvotāju trāķiešu atliekas. Bizantijas imperators 681. gadā bija spiests atzīt bulgāru valsti, ko vēsturnieki dēvē par Pirmo Bulgāru caristi (bulgāru: Първo българско царство, 681—1018). Tās valdījumi ziemeļos 10. gadsimtā sniedzās līdz pečeņegu zemēm mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Pakāpeniski protobulgāru iekarotājus un viņu valodu asimilēja vietējās slāvu ciltis. Lielā mērā pateicoties Bizantijas misionāru Kirila un Metodija darbībai, bulgāru cars Boriss I un viņa padotie 864. gadā pieņēma kristīgo ticību. Modificējot grieķu alfabētu, viņi lika arī pamatus mūsdienu kirilicas alfabētam, kas ir mūsdienu bulgāru, serbu, horvātu un krievu rakstības pamatā. Bulgāru kultūra iespaidoja arī Kijivas Krievzemes kultūru, reliģiju un rakstību. Bulgāru hanus Bizantijas rakstiskajos avotos dēvēja par cariem, ko vēlāk krievi attiecināja arī uz mongoļu un tatāru Zelta Ordas haniem.

Bulgāru mazākumtautība Latvijā (1897—2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem
Tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
kopējais iedzīvotāju skaits 1 929 387 1 596 131 1 844 805 1 900 045 1 950 502 2 093 458 2 364 127 2 502 816 2 666 567 2 377 383 2 070 371
bulgāri 17 nez. 7 6 9 85 191 231 420 386 367

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zimonyi Istvan: "History of the Turkic speaking peoples in Europe before the Ottomans". (Uppsala University: Institute of Linguistics and Philology)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]