Bulgāri

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bulgāru cilšu pārvietošanās no Azovas jūras krastiem (6.-7. gs.).
Bulgāru valsts cara Simeona I valdīšanas laikā (893-927).

Bulgāri (bulgāru: българи) ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Turcijā, Ukrainā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7,5 miljoni. Bulgāru valoda pieder pie dienvidu slāvu valodu grupas.

Izcelsme un valoda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieni no mūsdienu bulgāru priekštečiem, no kuriem veidojies nācijas etnonīms, bija tjurku valodā runājošu cilšu grupa (saukti arī par "protobulgāriem"), kas līdz 7. gadsimtam apdzīvoja Azovas jūras piekrasti un apkārtējās stepes. Kagana Kubrata valdīšanas laikā 628. gadā bulgāri atbrīvojās no avāru pakļautības un nodibināja konfederāciju Onogurijas kaganātu,[1] ko bizantieši vēlāk dēvēja par Seno Lielo Bulgāriju (grieķu: Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία). Galvenā Onogurijas pilsēta bija grieķu nodibinātā Fanagorija (Φαναγόρεια) Kerčas jūras šauruma austrumu pusē. Pēc Kubrata nāves 665. gadā hazāri sagrāva šo cilšu konfederāciju. Dažādas bulgāru ciltis viņa dēlu vadībā bēga dažādos virzienos. Kotrags nodibināja Volgas Bulgāriju mūsdienu Kazaņas apvidū, bet Alceks devās uz Itāliju. Kubers un Asparuhs ielauzās Bizantijas teritorijā, pēc uzvaras 680. gada Ongalas kaujā aizņemot teritoriju uz dienvidiem no Donavas, kurā lielā skaitā jau dzīvoja agrāk ieceļojušas slāvu ciltis un pamatiedzīvotāju trāķiešu atliekas. Bizantijas imperators 681. gadā bija spiests atzīt bulgāru valsti, ko vēsturnieki dēvē par Pirmo Bulgāru caristi (bulgāru: Първo българско царство, 681–1018). Tās valdījumi ziemeļos 10. gadsimtā sniedzās līdz pečeņegu zemēm mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Pakāpeniski bulgāru iekarotājus un viņu valodu asimilēja vietējās slāvu ciltis. Lielā mērā pateicoties Bizantijas misionāru Kirila un Metodija darbībai, bulgāru cars Boriss I un viņa padotie 864. gadā pieņēma kristīgo ticību. Modificējot grieķu alfabētu, viņi ielika arī pamatus mūsdienu kirilicas alfabētam, kas ir mūsdienu bulgāru, serbu, horvātu un krievu rakstības pamatā. Bulgāru kultūra iespaidoja arī Kijevas Krievzemes kultūru, reliģiju un rakstību. Bulgāru hanus Bizantijas rakstiskajos avotos dēvēja par cariem, ko vēlāk krievi attiecināja arī uz mongoļu un tatāru Zelta Ordas haniem.

Bulgāru minoritāte Latvijā (1897-2011)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem
Tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
kopējais iedzīvotāju skaits 1 929 387 1 596 131 1 844 805 1 900 045 1 950 502 2 093 458 2 364 127 2 502 816 2 666 567 2 377 383 2 070 371
bulgāri 17 nez. 7 6 9 85 191 231 420 386 367

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zimonyi Istvan: "History of the Turkic speaking peoples in Europe before the Ottomans". (Uppsala University: Institute of Linguistics and Philology)