Butirāti

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Na butirāta ķīmiskā formula

Butirāti, saukti arī par butanoātiem, ir sviestskābes atvasinājumi — sāļi vai esteri. Butirāta jona ķīmiskā formula ir C4H7O2. Līdzīgi kā sviestskābei, butirātiem piemīt asa, specifiska smarža.

Bioķīmijā par butirātu sauc sviestskābes saistīto bāzi.

Loma cilvēka organismā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Butirāts ir būtisks metabolīts zarnu traktā. Tas piedalās gan cilvēka zarnu epitēlija, gan zarnās mītošo mikroorganismu vielmaiņā.

Uzņemšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Butirāts var tikt tieši uzņemts ar pārtiku, kuras sastāvā ir sviestskābe vai tās sāļi, piemēram, raudzētiem piena produktiem. Butirātu zarnu lūmenā sintezē arī baktērijas no nesagremotajiem ogļhidrātiem, kā arī daļēji no eksogēnām un endogēnām olbaltumvielām.[1] Svarīgākais butirāta avots ir šķiedrvielas, kuras tiek fermentētas resno zarnu lūmenā.[2]

Bioaktīvās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Butirāts ir svarīgs substrāts oksidatīvajam metabolismam cilvēka resnās zarnas epitēlijā, īpaši distālajā daļā. Situācijās, kad ir nepietiekams enerģijas daudzums substrāta trūkuma dēļ, butirāts sekmē zarnas epitēlija proliferāciju.[3] Hiperproliferācijas gadījumā butirāta darbība ir pretēja — proliferācija tiek nomākta. Tā ir svarīga īpašība resnās zarnas audzēju gadījumā.[4] Tiek pētīta arī butirāta izmantošana zarnu iekaisuma slimību gadījumos, jo tam piemīt pretiekaisuma iedarbība.[5] Butirāts aktīvi ir iesaistīts ūdens un elektrolītu absorbcijā resnajā zarnā, līdz ar to regulējot izkārnījumu konsistenci un zarnas motoriku.[6]

Dzīvnieku barības piedeva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Butirāti tiek izmantoti arī kā piedeva dzīvnieku barībai, lai veicinātu to augšanu un samazinātu saslimstību risku.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Barnard J.A. and Warwick G. (1993). "Butyrate rapidly induces growth inhibition and differentiation in HT-29 cells". Cell Growth Differ. 4: 495–501.
  2. Rose, D.J., et al. (2007). "Influence of Dietary Fiber on Inflammatory Bowel Disease and Colon Cancer: Importance of Fermentation Pattern". Nutrition Reviews 65 (2): 51-62.
  3. Wachtershauser A., Steinhilber D., Loitsch S.M., Stein J. (2000). "Expression of 5-lipoxygenase by human colorectal carcinoma Caco-2 cells during butyrate-induced cell differentiation". Biochem. Biophys. Res. Commun.: 778-783.
  4. Sengupta S., Tang C.L., Wong C.S., Tjandra J.J., Gibson P.R. (2002). "Colonic epithelial atrophy induced by a fibre-free diet in rats is reversed by minimal amounts of luminal butyrate, but only in the short term". ANZ J. Surg. 72: 871–876.
  5. Wachtershauser A., Stein J. (2000). "Rationale for the luminal provision of butyrate in intestinal diseases". Eur. J. Nutr. 39: 164–171.
  6. Canani R.B., et al. (2004). "as an effective treatment of congenital chloride diarrhea". Gastroenterology 127: 630–634.
  7. Mazzoni M., et al. (2008). "Supplemental Sodium Butyrate Stimulates Different Gastric Cells in Weaned Pigs". The Journal of Nutrition 138: 295-299.