Cēzarijas Prokopijs

Vikipēdijas lapa

Cēzarijas Prokopijs ( Prokopios), dzimis ap m.ē. 500. gadu CēzarijāPalestīnas administratīvajā centrā; dzīvojis ( starp 490. un 507.— pēc 562.gada)— bizantiešu rakstnieks, no senāta aristokrātijas.

Apguvis retorikas māku un tiesības. Apmeties Konstantinopolē, iekļuvis galmā. Neilgi pirms Justīna I nāves 527.gadā tika norīkots par karavadoņa Belisara padomnieku un vēlāk kļuva par tā štāba locekli, piedalījās karagājienos pret persiešiem, vandaļiem un ostgotiem, pavadot Belisāru karagājienos uz Persiju, Āfriku un Itāliju.

Hellēnisma tradīciju garā audzis sīrietis, tur ieguvis klasisko (Cēzarijā atradās tai laikā slavena retorikas skola), vēlāk juridisko izglītību. Būdams senāta aristokrātijas piekritējs (vai, iespējams, no tās cēlies), Prokopijs asociē sava laika Bizantijas administratīvo sistēmu ar Romas pārvaldes sistēmu, saskatīdams bizantiešu augstākajā ierēdniecībā romiešu senāta tradīciju turpinājumu. Detaļas par viņa administratīvās karjeras sākumu nav zināmas, taču tas, ka Justiniāns I 527. gadā viņu ieceļ par impērijas karavadoņa Flāvija Belisāra sekretāru un padomnieku, liecina par Prokopija sasniegto augsto reputāciju — šādu rīkojumu varēja izdot tikai pats Justiniāns vai kāds no viņa vistuvākajiem ierēdņiem.

No 527. — 531. gadam Prokopijs kopā ar Belisāru atradās impērijas austrumu daļā, kur piedalījās karā ar Persiju; 532.gadā viņš ir Konstantinopolē, kur kļūst par grandiozās Nika ( „ Uzvarēt! ”) sacelšanās liecinieku; 533. — 536.gadu viņš pavada Ziemeļāfrikā, kur Belisārs iekaro vandaļu karalisti; 536.- 540.gadā Prokopijs Itālijā kopā ar Belisāru karo pret gotiem; 541.gadā atgriežas austrumu provincēs, kur 540.gadā ielauzušies persieši, ieņemot Sīrijas provinces galvaspilsētu Antiohiju; 542.gadā Prokopijs ir Konstantinopolē, kur izraisās mēra epidēmija; no 542.- 546. gadam viņš atkal ir Itālijā.

Atgriezies Konstantinapolē Prokopijs turpināja darbu valsts dienestā, iespējams, 562.gadā viņš bija Konstantinopoles prefekts.

Cēzarijas Prokopijs bija ne vien tā Bizantijas laikaposma vēstures galveno notikumu aculiecinieks, bet, pateicoties viņa augstajam stāvoklim, tam bija pieejama patiesa, augstākā valsts varas līmeņa informācija, tai skaitā arī pilnīgi konfidenciāla. Būdams Belisāra sekretārs, viņš veica saraksti, sastādīja karavadoņa atskaites un ziņojumus imperatoram un piedalījās diplomātiskās pārrunās ar nozīmīgākajiem tā laika valsts darbiniekiem.