Cūkuāpsis

Cūkuāpsis; Arctonyx collaris, (Cuvier, 1825)
	; 1884. gada cūkuāpša zīmējums.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Dzimta	Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta	Eirāzijas āpšu apakšdzimta (Melinae)
Ģints	Cūkuāpši (Arctonyx)
Suga	Cūkuāpsis (Arctonyx collaris)
Izplatība

Cūkuāpsis (Arctonyx collaris) ir caunu dzimtas (Mustelidae) cūkuāpšu ģints (Arctony) plēsējs. Cūkuāpsis pieder Eirāzijas āpšu apakšdzimtai (Melinae).

Cūkuāpsis ir izplatīts Dienvidaustrumāzijā, sākot ar Indijas austrumiem līdz Birmai, Taizemei, Vjetnamai, Kambodžai un Laosai.^[1] Cūkuāpsis apmetas mežos, sākot ar ieleju lietus mežiem un beidzot ar kalnu mežiem līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.^[2]

Līdz 2008. gada cūkuāpšu ģintī bija tikai viena suga cūkuāpsis (Arctonyx collaris). Zinātniekiem, rūpīgi izpētot un veicot dažādas analīzes dažādiem pasaules muzeju eksponātiem, atklājās, ka cūkuāpšu ģintī pastāv 3 atšķirīgas sugas. Zinātnieki savu pētījumu publicēja 2008. gada oktobrī.^[1] Līdz ar to divas no pasugām kļuva par pastāvīgām sugām: Tibetas cūkuāpsis un Sumatras cūkuāpsis.

Izskats [izmainīt šo sadaļu]

Cūkuāpsi var atpazīt pēc tā purna, kas izskatās kā cūkas šņukurs. Pateicoties šai līdzībai ar cūkas šņukuru āpsis ir ieguvis savu nosaukumu. Tāpat kā cūkai cūkuāpsim šņukurs ir garš, kustīgs un bez apmatojuma, bet vairāk līdzību cūkuāpsim ar cūku nav. Tā tuvākais radinieks ir Eiropas āpsis. Cūkuāpsis ir par to lielāks, tas ir lielākais āpsis starp visiem āpšiem pasaulē.^[1] Daudzos informācijas avotos rakstīts, ka cūkuāpsis ir vidēja garuma, šis apraksts atspoguļo faktu, ka kādreiz pie cūkuāpšiem tika pieskaitīti arī vidējā auguma Tibetas cūkuāpši un mazie Sumatras cūkuāpši.

Cūkuāpša kažoka matojums ir rupjš,^[1] krāsa pelēcīgi brūna vai dzeltenīgi brūna, uz baltās sejas tam ir divas kontrastainas melnas svītras, kas sākas pie šņukura un beidzas pie galvas pamatnes. Melnās svītras it kā vizuāli palielina acis.^[3] Ir indivīdi kuriem uz sejas ir par divām melnām svītrām vairāk. Tās sākas pie mutes kaktiņa, šķērsojot vaigus, un pie auss savienojas ar acu melnajām svītrām. Matojums uz kājām un pavēderes ir melns, bet uz pakakles balts, kas ir pretēji Eiropas āpsim, kura pakakle ir melna. Cūkuāpsim ir salīdzinoši garāka aste, un tā ir balta. Priekšķepu nagi ir balti.^[2]

Uzvedība un barība [izmainīt šo sadaļu]

Cūkuāpsis ir nakts dzīvnieks, pa dienu tas slēpjas alā. Alu cūkuāpsis izrok pats vai piemeklē jau esošu dabā, tādēļ tā bieži atrodas klintīs vai zem akmeņiem.

Cūkuāpši ir visēdāji, tie barojas ar tārpiem, bezmugurkaulniekiem, saknēm un augļiem, kā arī tie medī mazus zīdītājdzīvniekus. Meklējot barību, tie izmanto savu īpaši labo ožu. Atšķirībā no citiem āpšiem, kas zemi rok ar nagiem, cūkuāpsis tāpat kā cūka zemi rok arī ar šņukuru un apakšžokļa ilkņiem.^[2]

Cūkuāpsi medī tīģeris un leopards, lai gan tas nav viegls medījums, jo tam ir gari nagi, asi zobi un brīva, staipīga āda, kas neļauj to tik viegli sagrābt.^[4]

Vairošanās [izmainīt šo sadaļu]

Nav daudz zināms par cūkuāpšu vairošanos. Riests cūkuāpšiem ir maijā, bet mazuļi dzimst nākamajā gadā februārī vai martā, jo mātīte spēj atlikt embrija attīstību. Zinātnieki uzskata, ka aktuālais grūsnības periods ir 6 nedēļas. Mazuļi piedzimst alā, parasti tie ir divi līdz četri. Māte tos zīda ar pienu līdz 4 mēnešu vecumam. Nebrīvē mazuļi pieauguša āpša augumu sasniedz 7 - 8 mēnešu vecumā. Toronto zoodārza cūkuāpsim mazuļi dzimst katru otro gadu.^[5]