Cūku dzimta
| Cūku dzimta Suidae (Gray, 1821) |
||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Bārdainā cūka (Sus barbatus) |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām. Cūku dzimtā ir 18 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 6 ģintīs.
Visas cūku dzimtas sugas dzīvo vai nu Eiropā, vai Āzijā, vai Āfrikā un šo kontinentu salās.
Senākās cūku dzimtas dzīvnieku fosilijas ir atrastas Āzijā, un tās ir oligocēna fosilijas. Miocēnā cūkas sasniedza Eiropu.[1] Dažādie fosilie atradumi liecina par cūku ēšanas ieradumiem. Senie dzīvnieki bija gan izteikti veģetārieši, gan maitēdāji.[2]
Satura rādītājs |
Izskats un īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Cūku dzimtas dzīvnieki ir vislīdzīgākie pārnadžu kārtā saviem senajiem priekštečiem. Artšķirībā no pārējiem pārnadžiem tiem ir 4 pirksti katrai pēdai, lai arī ejot tās atbalstās tikai uz 2 vidējiem pirkstiem. Cūkām ir arī ļoti vienkārša gremošanas sistēma, salīdzinot ar pārējiem pārnadžiem.[3]
Cūku dzimtas dzīvnieki ir gan maza auguma, gan samērā lieli. Mazākā ir pundurcūka (Porcula salvania), kas ir 58 - 66 cm gara un sver 6 - 9 kg. Lielākā ir milzu mežacūka (Hylochoerus meinertzhageni), kuras ķermenis var sasniegt 2,1 m garumu, augstums skaustā 1,1 m, bet svars ir apmēram 275 kg. Visām sugām tēviņi ir lielāki par mātītēm un tiem ir iespaidīgi ilkņi.[3] Kopumā cūkām ir kompakti, muskuļaini ķermeņi, lielas galvas, īsi kakli, mazas acis un bieži salīdzinoši lielas ausis. Cūkām ir raksturīgi, ka deguns ir šņukura formā, kas piemērots zemes rakšanai. Kažoki parasti ir saraini, astes īsas.
Uzvedība un vairošanās [izmainīt šo sadaļu]
Par spīti savam robustajam izskatam, cūklu dzimtas dzīvnieki ir inteliģenti un viegli piemērojas izmaiņām. Mātītes turas baros kopā ar jaunajiem dzimumbriedumu nesasniegušiem sivēniem, bet tēviņi ir vientuļnieki vai apvienojas nelielos vecpuišu bariņos. Kopumā cūku dzimtas dzīvnieki nav teritoriāli, un savā starpā konfliktē tikai riesta laikā.
Parasti piedzimst 1 - 12 sivēni, atkarībā no sugas. Mātīte pirms sivēnu dzimšanas no zāles iekārto dzimšanas migu, kurā mazuļi pavada savas pirmās 10 dienas. Ar pienu tie tiek zīdīti apmēram 3 mēnešus. Dzimumbriedums tiek sasniegts 18 mēnešu vecumā, lai gan kuiļi pāroties sāk, tikai sasniedzot 4 gadu vecumu, kad ir sasnieguši pilnu augumu un masu.
Cūkām ir ļoti laba dzirde, tās ir arī pļāpīgas, ar attīstītu vokalizāciju. Savā starpā tās komunicē ar dažāda veida skaņām, rukšķēšanu, spiegšanu un kviekšanu ieskaitot. Tām ir ļoti laba oža. Liela daļa cūku dzimtas sugu ir visēdājas, kas barojas ar dažādiem augiem, lapām, sēklām, augļiem, saknēm, kukaiņiem, kāpuriem, tārpiem, tās ēd pat vardes un peles. Ir sugas, kas ir veģetārietes.[3]
Zobi liecina par to, ko cūkas ēd. Tām ir ilkņi, kas lielākajai daļai pārnadžu ir izzuduši. Ilkņi cūkām ir lieli un iespaidīgi. Tos lieto gan, lai izraktu saknes, gan, lai cīnītos.
Klasifikācija mūsdienās dzīvojošām cūku dzimtas sugām [izmainīt šo sadaļu]
- Cūku dzimta (Suidae)
- Āfrikas mežacūkas (Potamochoerus)
- Krūmu cūka (Potamochoerus larvatus)
- Rietumāfrikas upju cūka (Potamochoerus porcus)
- Babirusa cūkas (Babyrousa)
- Buru babirusa cūka (Babyrousa babyrussa)
- Sulavesi babirusa cūka (Babyrousa celebensis)
- Togianas babirusa cūka (Babyrousa togeanensis)
- Cūkas (Sus)
- Bārdainā cūka (Sus barbatus)
- Filipīnu kārpu cūka (Sus philippensis)
- Javas kārpu cūka (Sus verrucosus)
- Meža cūka (Sus scrofa)
- Mājas cūka (Sus scrofa domestica)
- Mindoro kārpu cūka (Sus oliveri)
- Palavanas bārdainā cūka (Sus ahoenobarbus)
- Sulavesi kārpu cūka (Sus celebensis)
- Visaju kārpu cūka (Sus cebifrons)
- Vjetnamas kārpu cūka (Sus bucculentus)
- Kārpcūkas (Phacochoerus)
- Āfrikas kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus)
- Kārpcūka (Phacochoerus africanus)
- Milzu mežacūkas (Hylochoerus)
- Milzu mežacūka (Hylochoerus meinertzhageni)
- Pundurcūkas (Porcula)
- Pundurcūka (Porcula salvania)
- Āfrikas mežacūkas (Potamochoerus)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Palmer, D., ed (1999). The Marshall Illustrated Encyclopedia of Dinosaurs and Prehistoric Animals. London: Marshall Editions. pp. 269. ISBN 1-84028-152-9
- ↑ Savage, RJG, & Long, MR (1986). Mammal Evolution: an illustrated guide. New York: Facts on File. pp. 212–213. ISBN 0-8160-1194-X.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Cumming, David (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 500–503. ISBN 0-87196-871-1.
