C7P

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
C7P
Galvenie tehniskie parametri
Apkalpe 8 clv.
Garums 4,6 m
Platums 2,4 m
Augstums 2,4 m
Masa 8,5 t
Bruņas un bruņojums
Bruņas
Pamatbruņojums
Sekundārais bruņojums
Mobilitāte
Dzinējs PZInż. 235
115 ZS (86 kW)
Ātrums_uz ceļa 26 km/h
Jauda/masa
Maks. attālums 150 km

C7P (poļu: Ciągnik Siedmiotonowy Polski "poļu septiņtonnīgais vilcējs") bija Polijas kāpurķēžu artilērijas vilcējs.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

C7P tika konstruēts 1933. — 1934. gados. Konstruktoru grupas vadītājs bija Vitolds Jakužs (Witold Jakusz). Vilcējs tika veidots pēc Lielbritānijas mašīnu — tanku Vickers Mk E, kurus Polijas armija iepirka 1930. gados, un artilērijas vilcēja Dragon Medium Mk IV — parauga. Sakarā ar Lielbritānijas un Polijas atšķirīgo klimatu, inženieriem tika dots uzdevums pārveidot šīs mašīnas. Iegūtais tanks, kura kodētais nosaukums bija VAU-33, ieguva nosaukumu 7TP. Šis tanks vēlāk kļuva par pašu atpazīstamāko Polijas tanku. Iedvesmojušies no panākumiem, poļu inženieri sāka franču vilcēja Citroën-Kegresse modernizāciju. Vērā tika ņemta arī agrāk veidoto vilcēju C6P, C6T un C7TP iegūtā pieredze. Tika nolemts izmantot Šveices firmas Saurer šasiju, bet lielākā daļa detaļu bija koplietojamas ar tanku 7TP. Pirmās mašīnas tika izgatavotas 1933. gadā, rūpnīcā Ursus. Tika plānots izgatavot 350 šādas mašīnas, taču, sakarā ar Otrā Pasaules kara sākšanos, poļiem neizdevās izpildīt pat pusi pasūtījuma. Kopā tika izgatavots 151 vilcējs.

Pielietojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvairāk tika ekspluatētas 18 mašīnas (no 151), kuras atradās Polijas armijas 10. kavalērijas brigādē. Tās tika izmantotas, lai:

  1. Transportētu lielgabalus. Visbiežāk tika pārvadāti 220 mm lielgabali Škoda.
  2. Evakuētu tankus. Galvenokārt tika evakuēti tanki 7TP un Vickers E.
  3. Pārvietotu desantu. Mašīna varēja pārvadāt 8 cilvēkus.

Līdz mūsdienām saglabājušies[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko daļu mašīnu sagūstīja Vērmahta karaspēks, kas to izmantoja līdz pat 1941. gadam kā vilcēju un peldošo transportieri. Daži no tiem vēlāk nonāca arī Sarkanajā Armijā. Līdz mūsdienām, savā oriģinālajā izskatā nav saglabājies neviens vilcējs, taču viena mašīna bija sagūstīta un kalpoja par tanka T-26 pamatu. Pašlaik tas atrodas Maskavā — Uzvaras Parkā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]